Nepilna pusgada laikā platformā „manabalss.lv” ievietotā iniciatīva „Par pensiju bez nodokļa” ieguvusi jau gandrīz 10 tūkstošus atbalstītāju. Savukārt, organizējot parakstu vākšanu par šāda ierosinājuma iesniegšanu Saeimā, iniciatīvas autoram Arnim Vērzemniekam izdevies savākt vēl aptuveni 5000 parakstu. Ierosinājums, kuru Vērzemnieks sola iesniegt Saeimā jau septembrī vai oktobrī, paredz atteikties no pensiju aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tiesa gan, tikai uz laiku.
Priekšlikuma autors uzskata, ka pensijas neaplikšana ar nodokli būtu taisnīga vienai paaudzei.
„Šī iniciatīva tiktu īstenota, sākot ar 2020. gadu uz terminētu periodu – līdz 2045. gadam. Kādēļ šāds priekšlikums? Tie ir 25 gadi, uz ko es skatos kā faktiski uz vienu paaudzi. Tā ir paaudze, kam 1990. gadā, kad Latvija atguva neatkarību, bija trīsdesmitgadnieki un četrdesmitgadnieki. Tie ir cilvēki, kas faktiski izcīnīja Latvijas neatkarību, būvēja, cēla viņu un tagad sāk iet pensijā, kur saskaras ar situāciju, ka pat tad, ja cilvēkam ir normāla alga, aizejot pensijā viņam būtiski, pat dramatiski krītas ienākumi,” paskaidroja Vērzemnieks.
Diskusijas par vecuma pensiju neaplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli bijušas jau iepriekš. Finanšu ministrijas nostāja šajā jautājumā ir skeptiska. Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu jautājumos Ilmārs Šņucins uzsvēra, ka neapliekamais minimums pensijas ienākumam ir noteikts būtiski augstāks nekā vispārējais neapliekamais minimums, tie ir 235 eiro.
"Mūsuprāt, ir tikai loģiski, ka pamatinstruments, lai atvieglotu nodokļu slogu pensionāriem, ir neapliekamais minimums. Debatēt varētu par šī neapliekamā minimuma lielumu,” sacīja ministrijas amatpersona.
Viņš vēl piebilst, ka tiem pensionāriem, no kuru pensijām tiek ieturēts ienākuma nodoklis, ir iespēja pieprasīt nodokļa atmaksu par attaisnotajiem izdevumiem, kas saistīti, piemēram, ar veselības aprūpi vai zobārstniecību. Turklāt gadījumos, kad pensija ir mazāka par neapliekamo minimumu, kas ir 235 eiro mēnesī un pensionārs strādā, neizmantoto neapliekamā minimuma daļu var attiecināt uz ienākumiem, kas gūti algotā darbā.
„Gadījumā, ja pensijas apjoms ir mazāks par neapliekamo minimumu, atlikušo daļu var piemērot citiem ienākumiem, darba ienākumiem, attiecīgi samazinot nodokli par tiem,” teica Šņucins.
Iniciatīvas autors Arnis Vērzemnieks uzsver, ka viņa mērķis nav atsvabināt lielo pensiju saņēmējus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas.
Viņš norāda, ka lielas pensijas saņem vien tikai viens procents pensionāru.
„Tās ir tādas diezgan demagoģiskas runas – piesaukt šos te lielo pensiju saņēmējus. Bet, ja mēs runājam konkrēti, šis ir diskusijas jautājums, par ko mēs varētu diskutēt, par ko es piedāvāšu diskutēt Saeimas deputātiem, kad šis te priekšlikums nonāks Saeimā. Iespējams, viens variants varētu būt, ka neatsakāmies pilnībā no nodokļa, bet to maksā tikai no lielajām pensijām, piemēram, pensijām no 1000 eiro mēnesī tas tiek saglabāts,” sprieda priekšlikuma autors.
Valsts un pašvaldību budžeti no 1. līmeņa pensiju aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli ik gadu gūst ieņēmumus vairāk nekā 90 miljonu eiro apmērā. Lauvas tiesa no šīs naudas nonāk tieši vietvaru budžetos.
