Jaunās konservatīvās partijas (JKP) premjerministra amata kandidāts Jānis Bordāns norādīja, ka nav problēmu izveidot valdību. Arī publiskajās debatēs viņš novērojis, ka var saprasties ar citu partiju līderiem. Vienīgā problēma gan varētu būt sponsoru intereses, kas varētu iespraukties pa vidu.
Savukārt Juta Strīķe sacīja, ka cilvēki ir balsojuši par tiesiskumu, acīmredzami nobalsojuši pret valdošo koalīciju, tāpēc tiesiskums būs pirmais kritērijs un nosacījums sarunās par topošo valdību. Strīķe atzina, ka, visticamāk, JKP būs koalīcijā, un izskatās, ka "mēs arī veidosim šo koalīciju, bet to vēl droši nevar pateikt, jo nav zināmi galīgie rezultāti no visiem iecirkņiem".
"Nebūs koalīcija, kas būs spējīga darboties. Šeit var kaut ko panākt, tikai sarunājoties," norādīja "Attīstībai/Par!" līderis Artis Pabriks. Savukārt viņa partijas biedrs Juris Pūce Latvijas Radio atzina, ka pirmā partija, ar kuru "Attīstībai/Par!" runās, būs "Jaunā "Vienotība"". Tās pārstāvis Edgars Rinkēvičs savukārt norādīja, ka vēlas sagaidīt rezultātus, pirms sākt domāt par koalīciju, jo svarīgi būs arī tas, kuri būs ievēlētie deputāti.
Nacionālās apvienības pārstāvis Raivis Dzintars Latvijas Radio pauda, ka sadarbība valdībā būs iespējama, tikai ja sadarbības partneri varēs "sarunāties ar citiem un atkāpties no kaut kādām savām pozīcijām". "Ja katrs spēj pakāpties kādu solīti, tad viss kārtībā, mazāk populisma Saeimā. Realitātē var būt dažādi. Var būt tā, ka pat grūti vairākumu nodrošināt," stāstīja Dzintars. Pirmajā aplī "Saskaņas" vēlmes būt koalīcijā neesot aktuālas, bet vēlāk tas varot sagādāt problēmas.
Rinkēvičs norādīja, ka būs jāsēžas pie galda un jāsadarbojas pat tad, ja tie, kuri ir nupat iekļuvuši parlamentā, domā, ka tūlīt visu mainīs. "Daudz ko nosaka arī aritmētika," viņš atzīmēja.
Pēc Pūces domām, būs piecu sešu partiju koalīcija. Sadarbību viņš uzskata par uzdevumu, lai realizētu vēlētājiem apsolīto. "Ir atbildība vēlētāju priekšā - vienoties. Tas ir mūsu uzdevums," teica Pūce.
"KPV LV" premjera amatam virzītais Aldis Gobzems teica, ka ir iespējama "varavīksnes valdība", lai visi deputāti varētu strādāt tautas labā. "Tāds modelis var pastāvēt tikai tad, ja ir ļoti spēcīga personība kā valdības vadītājs," uzsvēra Gobzems.
Viņa partijas biedrs Atis Zakatistovs norādīja, ka kritiskajos jautājumos par nācijas izdzīvošanu partija nebūtu gatava piekāpties, bet, iespējams, varētu būt lokani tajā, kā sasniegt mērķus. Zakatistovs vēlreiz atgādināja, ka "KPV LV" ir pret koalīcijas padomi. Sadarbību viņš redz, bet bez koalīcijas padomes - "nevis dzelzs disciplīnu, bet aktīvu darbu parlamentā saistībā ar noteiktu jautājumu risināšanu".
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Armands Krauze uzsvēra, ka koalīcijas sadarbība būs un tā ir nepieciešama, lai varētu efektīvi strādāt un realizēt ne tikai vienas partijas programmu, bet to, kas ir visās, lai atbildētu vēlētājiem.
ZZS premjerministra amata kandidāts Māris Kučinskis aicināja klātesošos nepieļaut, ka atkārtojas vēsture un solījumi netiek izpildīti. "Procesi būs ļoti sarežģīti, un solījumi būs jātur," teica Kučinskis.
"Saskaņas" premjerministra amata kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka politika, kas virzīta uz "Saskaņas" izstumšanu, nenozīmē valsts attīstību, piemēram, pensijas palielināšanos. Pēc viņa teiktā, koalīcijas partijas ir līdzīgi kā futbolā saņēmušas dzelteno kartīti. Dombrovskis uzdeva jautājumu, vai "Attīstība/Par!" vēlas iet "Vienotības" pēdās, vai arī atvērt jaunu posmu un nolikt malā dalījumu latviskajās un krieviskajās partijās. Pēc Dombrovska teiktā, daudzu partiju valdība nebūtu rīcībspējīga, jo katrs varētu īstenot veto tiesības.
Nacionālās apvienības pārstāvis Roberts Zīle uzsvēra, ka "Saskaņai" jāsaprot - Latvija ir vienīgā vieta, kur latvieši var īstenot sevi un savu identitāti. Viņam piekrita Pabriks, norādot, ka "Saskaņai", iespējams, vajadzētu padomāt par to, ko tā darījusi nepareizi. Kā piemēru viņš minēja "Saskaņas" nesaprātīgo attieksmi pret valodas jautājumu.
Politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis LTV prognozēja, ka ar tik sadrumstalotu Saeimas sastāvu un partiju atšķirībām valdības veidošana var ieilgt un nākamo valdību nespēs izveidot ne tikai līdz 18.novembrim, bet, iespējams, pat ne līdz Ziemassvētkiem.
