Panorāma

Panorāma

Panorāma

Baltkrievijas kravu zaudējums vairāk kaitētu Ventspils ostai un LDz

Otrajā lasījumā atbalsta Sabiedrisko mediju likumu

Saeima virza tālāk sabiedrisko mediju pārvaldības likumu

Saeima sēdē ceturtdien, 10. septembrī, pēc piecu stundu ilga darba 2. lasījumā atbalstīja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu (sabiedrisko mediju) un to pārvaldības likumprojektu. Lielākās diskusijas bija par jau iepriekš daudz kritizēto normu saistībā ar "leģitīmo" ietekmi, sabiedriskā medija galvenā redaktora apstiprināšanu, arī sabiedrisko mediju finansēšanu. Kopumā vērtēti 107 priekšlikumi. 

Likumprojektu atbalstīja visi plenārsēdē klātesošie 87 Saeimas deputāti. Līdz nākamajai ceturtdienai, 17. septembrim, politiķi var iesniegt priekšlikumus likumprojekta skatīšanai 3. lasījumā. Atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš pieļāva, ka 3. lasījumā likumprojektu varētu skatīt oktobrī un likumprojekts varētu stāties spēkā 2021. gadā.

ĪSUMĀ par sabiedrisko mediju likumu:

  • Saeima noraidīja normu, ka sabiedriskie mediji ir brīvi no neleģitīmas ietekmes.
  • Jaunajā redakcijā noteiks, ka sabiedriskie mediji ir brīvi no jebkādas ietekmes.
  • Kapitāla daļu turētāja – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP).
  • Sabiedriskajam medijam būs trīs valdes locekļi; atlaišana būs jāpamato.
  • Sabiedriskā medija galvenajam redaktoram jābūt nevainojamai reputācijai u.c.
  • Galvenais redaktors nevarēs būt tas, kurš divus gadus bijis kādas partijas vadībā.
  • Savukārt partiju biedri varēs ieņemt šo amatu, ja pametīs politisko organizāciju.
  • Noraida priekšlikumu, ka galveno redaktoru apstiprina SEPLP; to grib uzticēt valdei.
  • Sabiedrisko mediju finansējuma modelis būs tāds pats kā līdz šim.
  • Deputāte Tērauda: Nespēja atrast adekvātu finansējuma modeli – lielākais trūkums.
  • Sola turpināt darbu pie piemērotākā sabiedrisko mediju finansēšanas modeļa.
  • Noraida priekšlikumu par sabiedriskā medija valdes veidotu Ētikas padomi.
  • SEPLP trīs locekļus izvirzīs prezidents, Saeima un NVO.
  • SEPLP atlaišanu varēs rosināt ne tikai politiķi, bet arī sabiedrisko mediju ombuds.
  • Likumprojektu galīgajā lasījumā varētu skatīt oktobrī; tas varētu stāties spēkā nākamgad.

Bez strīdīgās "neleģitīmās" ietekmes

Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vispārējais stratēģiskais mērķis ir stiprināt Latvijas demokrātisko iekārtu, vārda brīvību un piederības sajūtu Latvijai, kopt latviešu valodu un nacionālo kultūru saskaņā ar Satversmi, šo likumu un citiem likumiem u.c.

Samērā plašas debates Saeimā izvērsās par normu, kur paredzēts – sabiedriskie mediji ir brīvi no neleģitīmas politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas ietekmes. Vairums Saeimas deputātu šo normu noraidīja. 

Atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš skaidroja, ka šis priekšlikums tapa sadarbībā ar Valsts prezidentu un sabiedrībā raisīja plašas debates, pēc kā vārdu "neleģitīms" plānots izņemt no likumprojekta 

Proti, 3. lasījuma likumprojekta redakcijā plānots noteikt – sabiedriskie mediji ir brīvi no politiskas, ekonomiskas un atsevišķu interešu grupu un citādas iejaukšanās to darbībā.

Saeimas Mediju politikas apakškomisijas vadītāja Vita Anda TēraudaKristaps Feldmanis
"Priekšlikuma teksts nāca no Valsts prezidenta un diskusijas gaitā ir skaidrs, ka visi – gan Valsts prezidents, gan deputāti ir vienisprātis, ka iejaukšanās mediju darbā nav pieļaujama, bet diemžēl šis konkrētais priekšlikums, konkrētais formulējums rada pārpratumus – vai ietekme var būt leģitīma vai neleģitīma, un rada bažas, ka mēs nākotnē strīdēsimies, ka ietekme ir bijusi, bet strīds būs par leģitimitāti vai neleģitimitāti. Priekšlikums rada neskaidrību un paver ceļu strīdiem.

 

Tas arī nostāda (..) sabiedriskos medijus nelabvēlīgākā situācijā – ja citos medijos vienkārši nedrīkst iejaukties, tad sabiedriskajos [medijos] leģitīmi it kā nu drīkstētu,"

sacīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas vadītāja Vita Anda Tērauda ("Attīstībai/Par!").

Arī deputāts Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība") atzina, ka attiecīgais formulējums var raisīt interpretācijas. "Kāds teiks, ka [ietekme] leģitīma, cits teiks, ka neleģitīma. Tā ir problēma. Uz likumprojekta trešo lasījumu izstrādāsim labāku redakciju."

Tāpat likumā plānots noteikt, ka sabiedriskie mediji savas programmas un pakalpojumus veido atbilstoši augstām ētikas un kvalitātes prasībām, nodrošinot žurnālistikas izcilību un ievērojot visaugstākos starptautiskos profesijas un kvalitātes standartus.

Paredzēts noteikt arī, ka sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir kapitālsabiedrības, kurās visas kapitāla daļas pieder valstij. Valsts kapitāla daļu turētāja attiecīgajās kapitālsabiedrībās būs Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP).

Būs jāpamato valdes locekļa atlaišana 

Paredzēts arī, ka sabiedriskie mediji ir SIA "Latvijas Televīzija" (LTV) un SIA "Latvijas Radio" (LR). Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi varēs būt arī citas kapitālsabiedrības, ko dibina SEPLP. Šādu kapitālsabiedrību dibināšanai, reorganizācijai un likvidācijai nepieciešama ikreizēja Ministru kabineta piekrišana. 

Sabiedrisko mediju vadīs tā valde. Valde īstenos sabiedriskā medija administratīvo pārvaldību. Sabiedriskā medija valdē būs ne vairāk kā trīs locekļi. Likumā paredzētas arī prasības sabiedrisko mediju valdes locekļiem, kā arī tas, kādos gadījumos SEPLP var atsaukt sabiedriskā medija valdes locekli pirms noteiktā termiņa.

No valdes locekļa amata varēs atbrīvot tikai tad, ja par to nobalsos vismaz divas trešdaļas klātesošo padomes locekļu. Turklāt SEPLP būs publiski jāpamato atbrīvošanas iemesls. 

Šo priekšlikumu iesniedza Tērauda, un tas iepriekš Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā atbalstu neguva.

Pie frakcijām nepiederošā Saeimas deputāte Linda Liepiņa aicināja atbalstīt Tēraudas priekšlikumu. Viņasprāt, Latvijā ir bijis ne viens vien gadījums, kad no amata atbrīvots sabiedriskā medija vadītājs, piemēram, iepriekšējais LTV vadītājs Ivars Belte, bet viņa atlaišanas iemesli sabiedrībai nav pietiekami skaidroti.

Arī opozīcijā esošās partijas "Saskaņa" deputāts Sergejs Dolgopolovs uzsvēra, ka šis priekšlikums ir svarīgs, lai sabiedrība redzētu, vai no valsts puses ir nodrošināta neatkarība sabiedrisko mediju darbībā.

Kas varēs būt galvenais redaktors?

Saeima atbalstīja vairākas normas attiecībā uz sabiedriskā medija galveno redaktoru, kas atbildēs par sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālās politikas veidošanu, īstenošanu, redakcionālajiem lēmumiem.

Plānots, ka par sabiedriskā medija galveno redaktoru varēs ievēlēt personu, kurai ir:

  • nevainojama reputācija,
  • augstākā izglītība,
  • vismaz piecus gadus ilga profesionālā pieredze masu informācijas līdzekļu jomā.

Savukārt par sabiedriskā medija galveno redaktoru nevarēs kļūt persona, kura ir vai pēdējo 24 mēnešu laikā līdz ievēlēšanai šajā amatā bijusi politiskās partijas vai politisko partiju apvienības izveidotas lēmējinstitūcijas vai izpildinstitūcijas loceklis, kā arī persona, kura ir politiskās partijas biedrs. Ja persona dienā, kad tā apstiprināta sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galvenā redaktora amatā ir politiskās partijas biedrs, tad

pēc apstiprināšanas amatā tai nekavējoties jāpārtrauc sava dalība politiskajā partijā vai politisko partiju apvienībā.

Kurš apstiprinās galveno redaktoru?

Saeimas atbildīgā komisija virzīja normu, ka kandidatūru sabiedriskā medija galvenā redaktora amatam apstiprināšanai SEPLP virza medija valde. Rosināts, ka sabiedriskā medija galveno redaktoru uz pieciem gadiem amatā ieceļ SEPLP. Arī šis priekšlikums tapa sadarbībā ar Valsts prezidentu, teica Kaimiņš. Saeimas vairākums gan šo priekšlikumu noraidīja.

Pret šo normu iebilda Mediju politikas apakškomisijas vadītāja Tērauda, paužot viedokli, ka pilnu atbildību par mediju uzņemas tā valde, kurai arī būtu jāizvēlas medija galvenais redaktors. Tas būtu jāizvēlas atbilstoši noteiktiem profesionalitātes kritērijiem, turklāt galvenajam redaktoram būtu jābauda žurnālistu uzticība un jāspēj strādāt komandā.

Tērauda sacīja, ka iecere galvenā redaktora apstiprināšanu amatā uzticēt SEPLP ir riskanta.

"Mēs prasām atbildību no valdes, bet liedzam pašai valdei lemt par atslēgas figūru. Galvenais redaktors var būt efektīvs tikai tad, ja tas bauda žurnālistu uzticību un cieņu,"

vērtēja deputāte, aicinot neatbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas piedāvāto modeli, ka galveno redaktoru apstiprina SEPLP.

Savukārt Nacionālās apvienības deputāts Raivis Dzintars aicināja atbalstīt komisijas priekšlikumu, ka sabiedriskā medija galveno redaktoru amatā apstiprina SEPLP. "Valde izvirza un padome apstiprina –  te ir dubultās drošības mehānisms," klāstīja Dzintars, norādot, ka no SEPLP locekļiem tikai viens būs Saeimas izvirzīts pārstāvis un tādējādi bažām par politisko ietekmi nevajadzētu būt.

Kas būs sabiedrisko mediju finansējuma avoti?

Saeima arī atbalstīja atbildīgās komisijas priekšlikumu par sabiedrisko mediju finansēšanu. Paredzēts, ka sabiedriskā medija finansiālā nodrošinājuma avoti ir:

  • valsts budžeta dotācija sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai – tā nedrīkst būt mazāka kā iepriekšējā gadā, ja gadskārtējais valsts budžets nav mazāks kā iepriekšējā gada valsts budžets;
  • ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā peļņa;
  • dāvinājumi un ziedojumi naudas līdzekļu un mantiskā veidā, tai skaitā ārvalstu fizisko un juridisko personu dāvinājumi un ziedojumi;
  • ieņēmumi no saņemtajām mērķdotācijām un dalības trešo personu, tai skaitā starptautisku organizāciju un fondu, organizētajos konkursos;
  • citi normatīvajos aktos paredzēti finanšu avoti.

Mediju politikas apakškomisijas vadītāja Tērauda gan uzsvēra, ka sabiedrisko mediju finansējumam būtu jābūt neatkarīgam no katra gada budžeta veidošanas procesa.

"Tas ir lielākais trūkums šajā likumprojektā, ka neesam spējuši atrast adekvātu finansējuma modeli," atzina deputāte,

aicinot atbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas piedāvāto versiju – turpināt līdzšinējo sabiedrisko mediju finansēšanas modeli. 

Vienlaikus Tērauda aicināja pārējos Saeimas deputātus neuzskatīt šo jautājumu par slēgtu. Pēc šī likuma pieņemšanas trešajā galīgajā lasījumā tiks turpināts darbs pie piemērotākā sabiedrisko mediju finansējuma modeļa.

Saeimas deputāti piekrita atbildīgajai komisijai un neatbalstīja iepriekšējās kultūras ministres Daces Melbārdes (Nacionālā apvienība) priekšlikumu noteikt, ka valsts budžeta dotācija sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai ir 0,17% no prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma.

Ētikas padome paša medija ziņā?

Saeimas vairākums arī noraidīja atbildīgās komisijas priekšlikumu, ka sabiedriskā medija valde izveido ētikas padomi, lai nodrošinātu medija darbības atbilstību augstiem žurnālistikas ētikas standartiem. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Kaimiņš skaidroja, ka pašlaik ir divas ētikas padomes, kas reāli nestrādā.

Nākotnē sabiedriskie mediji būs zem viena jumta un vajadzēs vienotu Ētikas padomi.

Tikmēr Mediju politikas apakškomisijas vadītāja Tērauda atzīmēja, ka likumprojekts iedibina vairāku jaunu institūciju, tostarp ombuda izveidi, kas tostarp skatīsies, kā sabiedriskie mediji ievēro kvalitatīvas žurnālistikas standartus. Tas būs ārējs institūts, ko iecels SEPLP un kur varēs vērsties jebkurš, kas saskatīs kādas problēmas. Ombuds izvērtēs situāciju, sniegs savu vērtējumu, kurā sabiedriskajam medijam būs jāieklausās.

Pēc Tēraudas teiktā, sabiedriskajos medijos jābūt arī iekšējās regulācijas mehānismiem, kādi jau ir Ētikas padomes.

"Ētikas padome ir nepieciešama, bet tā ir medija iekšējā lieta," vērtēja Tērauda, norādot, ka ārējo mehānismu netrūkst.

Šādu pašu viedokli pauda Liepiņa, norādot, ka šāda nostāja ir arī industrijai. 

Kas un kā izvēlēsies SEPLP locekļus?

Plānots, ka SEPLP sastāvā būs trīs locekļi, kurus apstiprina Saeima un no kuriem vienu locekli apstiprināšanai izvirzīs:

  • Valsts prezidents;
  • Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome;
  • Saeima tās Kārtības rullī noteiktajā kārtībā.

SEPLP loceklim jāatbilst šādām prasībām:

  • ir Latvijas pilsonis;
  • ir augstākā izglītība;
  • ir valsts valodas un vismaz vienas citas Eiropas Savienības oficiālās valodas prasme;
  • ir vismaz 5 gadus ilga profesionālā vai akadēmiskā pieredze masu informācijas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes, cilvēktiesību vai kapitālsabiedrību pārvaldības jomā;
  • ir nevainojama reputācija;
  •  ir tiesīga saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam;
  • nav politiskās partijas vai politisko partiju apvienības izveidotas lēmējinstitūcijas vai izpildinstitūcijas loceklis;
  • nav politiskās partijas biedrs. Ja persona dienā, kad tā apstiprināta SEPLP locekļa amatā, ir politiskās partijas biedrs, tad pēc apstiprināšanas amatā tai nekavējoties jāpārtrauc sava dalība politiskajā partijā vai politisko partiju apvienībā;
  • nav elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vai cita masu informācijas līdzekļa kapitāla daļu (akciju) īpašnieks;
  • nav sodīta par tīšu noziegumu, izņemot gadījumu, kad tā ir reabilitēta vai tai sodāmība ir dzēsta vai noņemta u.c.

SEPLP locekļi tiks ievēlēti amatā uz četriem gadiem. SEPLP locekļus varēs apstiprināt amatā atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Plānots, ka SEPLP no sava vidus ievēlēs priekšsēdētāju uz vienu gadu. Visiem padomes locekļiem darbs šajā padomē būs pamatdarbs.

Atsevišķi Saeimas opozīcijas deputāti gan iebilda pret to, kas izvēlēs trīs SEPLP locekļus. Pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts Aldis Gobzems pauda viedokli, ka SEPLP locekļu izvēle būtu jātstāj pašu žurnālistu ziņā.

Arī ombuds varēs rosināt SEPLP atlaišanu

Likumā arī paredzēta jauna institūcija – ombuds, kas pārraudzīs sabiedrisko mediju sniegto pakalpojumu atbilstību noteiktajam mērķim un pamatprincipiem, ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām.

Ombudā ar iesniegumu varēs vērsties jebkura persona, lūdzot izvērtēt sabiedrisko mediju iepriekš sniegtos pakalpojumus. Ombuda lēmums iesnieguma iesniedzējam nebūs saistošs un nebūs nedz apstrīdams, nedz pārsūdzams.

Sabiedriskajiem medijiem būs jāņem vērā ombuda atzinumā ietvertie secinājumi. Īpašos gadījumos medijs varēs šos secinājumus neņemt vērā, atteikumu pamatojot rakstveidā.

Deputāti atbalstīja arī Tēraudas priekšlikumu, ka ombuds būs tiesīgs ar pamatotu iesniegumu vērsties Saeimā, rosinot SEPLP locekļa vai visas padomes atcelšanu,

ja ombuds konstatējis, ka padomes locekļa darbība vai bezdarbība rada draudus sabiedriskā medija redakcionālajai neatkarībai.

Pēc Mediju politikas apakškomisijas vadītājas sacītā, iepriekš ir bijušas situācijas, kad ir neapmierinātība ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darbu. Reizēm Saeima ir rīkojusies un reizēm ne, baidoties no pārmetumiem, ka šāda rīcība ir politiski motivēta, "taču tā tas nav", sacīja Tērauda.

Tāpēc ir šis priekšlikums – signāls par rīcības nepieciešamību var nākt ne tikai no politiķiem, bet arī no malas [sabiedrisko mediju ombuda]," teica deputāte,

norādot, ka ombuds ir tas, kas seko līdzi – vērtē sabiedrisko mediju darbu, skatās, kā darbojas SEPLP. Ombuds ir amatpersona, kas nav politiska.

Likumprojektā noteikts, ka ombuds darbosies kā samierinātājs SEPLP un sabiedrisko mediju strīdos par sabiedrisko mediju sniegto pakalpojumu un programmu atbilstību tā ētikas kodeksam un redakcionālajām vadlīnijām. Tas arī veicinās sabiedrības medijpratību un uzturēs saikni ar sabiedrību.

Sabiedrisko mediju ombudu izraudzīsies atklātā konkursā un uz pieciem gadiem ievēlēs SEPLP, kandidatūras iepriekš saskaņojot ar sabiedrisko mediju apvienoto Ētikas padomi. Par sabiedrisko mediju ombudu varēs ievēlēt personu, kurai ir:

  • nevainojama reputācija,
  • augstākā izglītība,
  • vismaz piecus gadus ilga profesionālā pieredze masu informācijas līdzekļu jomā vai vismaz piecu gadu akadēmiskā darba pieredze atbilstošā nozarē.

Sabiedrisko mediju ombuda darbs būs viņa pamatdarbs.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš Kristaps Feldmanis
Atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Kaimiņš pēc Saeimas sēdes atzina – šodien paveikts svarīgs darbs, jo 3. lasījumā gaidāmi vien redakcionāli labojumi, bet struktūras izmaiņas nav gaidāmas.

 

""Superperfekts" likums tev nekad neiznāks. Tā nebūs. Šajā gadījumā mēs esam vairāk nekā formu izveidojuši, piepildījuši to ar saturu, piepildījuši to ar kaut kāda veida redzējumu, noteikumiem, kā un kas ir jādara. Mēs šodien esam izdarījuši acīmredzamo neticamo – otrais lasījums ir atbalstīts uz trešo lasījumu, un mēs šo pieņemsim vēl šogad," teica Kaimiņš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti