Par Vispārējās izglītības likuma grozījumiem Saeimas pirmajā lasījumā balsoja 60 deputāti, pret tiem bija 22 deputāti. Savukārt grozījumus Izglītības likumā atbalstīja 62 deputāti, pret tiem bija 22. Neviens parlamentārietis šajos balsojumos neatturējās.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība") Saeimas sēdē norādīja, ka latviešu valoda ir mūsu valsts bagātība, tā ir pamats mūsu valsts izveidei. Izglītībai, pēc ministra teiktā, ir centrālā loma valsts valodas stiprināšanā.
Pēc ministra sacītā, mazākumtautību jauniešu latviešu valodas zināšanu līmenis ir uzlabojies. Taču arvien ir ap 20% mazākumtautību jauniešu, kuri neprot valsts valodu, un tā "ir nopietna problēma". Šiem jauniešiem ir problēmas integrēties, tostarp darba tirgū.
Pret likuma grozījumiem iestājās virkne opozīcijā esošās partijas "Saskaņa" deputāti. Deputāts Boriss Cilevičs ("Saskaņa") norādīja, ka no izglītības ministra vēlētos dzirdēt ko vairāk par izglītību, nevis par to, cik svarīga ir latviešu valoda.
"Vēlētos pamatojumu, kāpēc šīs izmaiņas ir nepieciešamas," teica deputāts, norādot, ka vēl nesen valdošo partiju politiķi slavējuši bilingvālo izglītību Latvijā.
Cilevičs norādīja, ka iecerēto izmaiņu ieviešana nāktu par labu Latvijas nelabvēļiem, jo tas būtu pierādījums, ka mazākumtautības Latvijā tiek apspiestas.
Saeimas deputāte Jūlija Stepaņeko ("Saskaņa") norādīja, ka latviešu valoda pirms rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām tiek izmantota "politisko cīņu labā". Deputāts Sergejs Dolgopolovs ("Saskaņa") izteicās, ka Saeimas vēlēšanu gadā parlamentā vispār nevajadzētu nonākt likumprojektiem, kas ietver vārdu "reforma".
Neskatoties uz opozīcijas iebildumiem, Saeimas vairākums tomēr atbalstīja likuma grozījumus par pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā. Likuma grozījumus vēl jāskata Saeimas otrajā un trešajā lasījumā.
Piedāvātās izmaiņas paredz, ka vispārējā izglītībā centralizētie eksāmeni 12.klasē tikai valsts valodā notiks jau no 2017./2018.mācību gadā, bet pārējie valsts pārbaudījumi no 2018./2019.mācību gada. Savukārt 9.klašu beidzēji valsts pārbaudījumus tikai valsts valodā kārtos, sākot ar 2019./2020.mācību gadu.
Grozījumi Izglītības likumā paredz noteikt, ka 1.-6. klašu posmā mazākumtautību izglītības programmās mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50% apjomā, bet 7.-9. klašu posmā - ne mazāk kā 80% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā.
Savukārt 10., 11. un 12.klašu skolēni no 2021./22.mācību gada visus mācību priekšmetus, izņemot svešvalodas, apgūs valsts valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
