Grūti prognozēt, kā turpmākajos mēnešos varētu mainīties Ukrainas bēgļu skaits Latvijā. Šobrīd pārsvarā caur Krieviju un Baltkrieviju Latvijas robežu šķērso 500 līdz 600 Ukrainas bēgļu, vairums no viņiem Latvijā nepaliek. Taču Iekšlietu ministrija un citas ministrijas gaida skaidrību saistībā ar nākamā gada valsts budžeta iespējām, lai plānotu atbalsta sniegšanu tiem, kuri apmetas Latvijā.
Jārēķinās, ka iebraucēju no Ukrainas būs vairāk, ņemot vērā arī Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska aicinājumu drošības apsvērumu dēļ pārziemot ārpus Ukrainas, atzina Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs. Tiem, kuri apmetušies Latvijā, atbalsta programma jāturpina.
„Šis pagaidu aizsardzības statuss, ko noteica uz gadu, tiks pagarināts pēc noklusējuma. Atbilstoši Eiropas regulējumam šis pagaidu aizsardzības statuss darbojas gadu, plus pēc ik pēc pusgada lemjot pagarināt, ja šī vajadzība saglabājas aktuāla,” sacīja Trofimovs.
Termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā saņēmuši virs 37 000 Ukrainas bēgļu, no kuriem daļa atgriezušies kara skartajā valstī.
Latvijā pašvaldībās pēc palīdzības vērsušies teju 35 000 cilvēku, izmitināti 11 535 bēgļi. Ap 7200 Ukrainas bēgļu Latvijā sākuši strādāt. Iekšlietu ministrijas plāna projekts paredz scenāriju ar 40 000 Ukrainas bēgļu Latvijā, paredzot kopējās izmaksas līdz 215 miljoniem eiro.
Ņemot vērā karadarbības turpināšanos Ukrainā, parlamentam jāpauž skaidrs atbalsts plāna turpināšanai, uzsvēra vairāki komisijas deputāti.
„Liekas, ir diezgan skaidri redzams, kā mūsu kā komisijas un Saeimas primārais uzdevums ir viest skaidrību par to, ka pēc 31. decembra turpināsies tāds pats atbalsta apjoms, kāds pašlaik paredzēts likumā. Pateiksim, ka pagarinām uz trīs vai sešiem mēnešiem šādu pašu apjomu, lai pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām, Ukrainas cilvēkiem būtu skaidrs,” sacīja Ainars Latkovskis no „Jaunās Vienotības”.
Līdz šim sociālo palīdzību saņēmuši gandrīz 40 000 Ukrainas bēgļu, tam izmantoti teju 19 miljoni eiro.
Piemēram, mājokļa pabalstu oktobrī saņēmuši aptuveni 3800 cilvēku. Ukrainas bēgļi var saņemt veselības pakalpojumu bez pacienta līdzmaksājuma, ko izmantojuši teju 10 000 Ukrainas iedzīvotāju.
Deputāti likuma papildinājumus par atbalsta turpināšanu Ukrainas bēgļiem plāno pieņemt nākamnedēļ.
Līdztekus būtu jāveicina darba iespējas Latvijā, uzsvēra „Latvija pirmajā vietā” frakcijas deputāts Edmunds Zivtiņš: „Dot nevis šo te zivi, bet makšķeri. Mums vajag viņus te integrēt. Ukrainas cilvēkiem, kuri vēlas te palikt, jāmācās valoda, jādod iespējas strādāt. Nevis vienkārši dosim naudu, lai te izdzīvotu, bet jādara tā, lai var komfortabli iekārtoties darbā un te dzīvot, lai tādējādi arī spiediens uz valsts budžetu kristos.”
Likuma grozījumi arī paredz mainīt regulējumu attiecībā uz pašvaldību iespējām atkārtoti dāvināt un ziedot Ukrainai. Tas saistīts ar konkrētu Ukrainas izteiktu lūgumu Rīgas pašvaldībai ziedot lietotus, bet vēl izmantojamus autobusus Ukrainas pilsētām.
KONTEKSTS:
Pēc tam, kad Krievija ar pilna mēroga karu februārī iebruka Ukrainā, uz Eiropu un tostarp Latviju devušās Ukrainas civiliedzīvotāju straumes. Gandrīz deviņus mēnešus pēc kara sākuma bēgļu plūsma ir mazinājusies, vienlaikus prognozēts, ka varētu sākties "ziemas" bēgļu pieplūdums.
Latvijā atbalsts bēgļiem no Ukrainas ir paredzēts līdz 2022. gada beigām. Atbalsta turpināšanai vajadzīgi gan grozījumi likumā, gan arī finansējums jāparedz nākamā gada budžetā.
Tikmēr Rīgas pašvaldībā atzina - Ukrainas kara bēgļu skaitam Rīgā būtiski pieaugot, cilvēkus var nākties izmitināt pašvaldības iestāžu telpās – skolās, sporta zālēs.
