Saeima vienojas neaizliegt materiālus, kas var negatīvi ietekmēt tikumisko audzināšanu

Saeima otrajā lasījumā pēc divu stundu ilgām un dažādiem epitetiem un salīdzinājumiem bagātām debatēm ir atbalstījusi grozījumus Izglītības likumā, kas paredz, ka izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Satversmē ietvertajās un aizsargātajās vērtības. Savukārt atbalstu neguva ideja aizliegt tādus materiālus, kas var negatīvi ietekmēt izglītojamā tikumisko attīstību.

Tā kā grozījumi ietver vairākus priekšlikumi, tostarp par tikumisko audzināšanu, deputāti to sadalīja vairākās daļās. Asākās diskusijas raisīja tieši rosinājums par tikumisko audzināšanu.

Gala iznākumā Saeimas deputāti atbalstīja ideju, kas paredz, ka "izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene". Tiesa, otra priekšlikuma daļa, kas paredz aizliegt "tādu mācību līdzekļu un citu materiālu izmantošanu vai izplatīšanu, kuri var negatīvi ietekmēt izglītojamā tikumisko attīstību", neguva deputātu vairākuma atbalstu.

Šis opozīcijas partijas “Saskaņa” deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums sabiedrībā izraisīja plašas diskusijas. Ideju kritizēja gan, piemēram, organizācijas “Papardes zieds” un “Cenzūrai nē”, gan izglītības un ārlietu ministri. Tikmēr vairāku konfesiju mācītāji aicināja priekšlikumu pilnībā atbalstīt.

Deputāti debatēs asus vārdus netaupīja, gan raksturojot iespējamās likuma izmaiņas, gan to kritiķus un atbalstītājus. Parlamentārieši plaši diskutēja par tikumības jēdzienu un tā atspulgu gan latviešu, gan pasaules literatūrā un kultūrā, gan mūsdienu Latvijas un citu valstu sabiedrībā. Tāpat netrūka Krievijas prezidenta Vladimira Putina piesaukšana - kā atbalstītāji, tā kritiķi viens otru apvainoja neapzinātā Putina, Kremļa un Krievijas propagandas atbalstīšanā, kas izpaužas caur viņu attieksmi pret tikumību un iespējamiem grozījumiem likumos.

 Debates par tā dēvētajiem tikumības grozījumiem ceturtdien norisinājās aptuveni divas stundas, debatēm bija pieteikušies ap 20 deputātu.

„Mans iedomātais pretiniek, tev es savukārt teikšu – nebaidies no tikumības. Tu saki, ka nesaproti, ko šis vārds nozīmē, mēģināsim to noskaidrot,” tā deputāts Ivars Brīvers no Latvijas Reģionu apvienības arī piedāvāja tikumības definīcijas un aicināja atbalstīt grozījumus par tikumību.

Savukārt Inguna Rībena no Nacionālās apvienības brīnījās, kāpēc šis vienkāršais priekšlikums esot izraisījis tādu pretestības lēkmi publiskajā telpā.

„Kļūst tīri neomulīgi, cik neadekvāti un histēriski zināma mūsu sabiedrības daļa reaģē uz tādiem vārdiem kā tikumība un Satversme,” pauda Rībena.

 "Atšķirībā no jums, man tikumības jēdziens nesaistās ar Putinu un Kremli," teica Rībena, sakot, ka likuma iespējamos grozījumus kritizē tieši tie, kuri paši neapzinoties atbalsta Krievijas prezidenta politiku un propagandu. Rībena kritizēja likuma grozījumu kritiķus, sakot, ka viņi pašiem ir zudusi izpratne par tikumību un morālām normām. "Kas ir tikumīgs - zina katrs melnstrādnieks un katra trauku mazgātāja!" teica Rībena, norādot, ka tieši Latvijas tauta izlems, kas ir tikumīgs un kas nav tikumīgs. Viņa arī noliedza, ka atbilstoši likumam tiks aizliegta literatūras klasika, piemēram, Blaumaņa vai Šekspīra darbi.

Viņa arī noliedza pārmetumu, ka likuma grozījumi nozīmēs atgriešanos totalitārisma ērā.

Deputāts Kārlis Seržants no Zaļo un zemnieku savienības sēdē stāstīja, ka nesen izlasījis pusaudžiem domātu, skolas bibliotēkās pieejamu grāmatu „Anna, kas notiek?”. Viņš nespējot saprast, kāpēc 14 gadu vecumā esot jārunā namu pārvaldes santehniķa valodā.

„Laikā, kad tomēr uz ielas, internetā un visur citur mums ir pieejama neierobežotos apmēros visa negatīvā melnā informācija, nu mums tomēr ir jāpacenšas, lai skolā šīs informācijas tomēr būtu mazāk,” aicināja Seržants.

Deputāts Inesis Boķis no “Vienotības”, kurš bija pret grozījumiem, savukārt aptaujājis visu Valmieras skolu direktorus un arī dažus mācību pārziņus.

„Viņu vēsts bija tāda – nešķelsim vairāk sabiedrību par šo jautājumu, otrkārt, neveidosim grūti izpildāmus papildu likumu pantus, jo jau tā mūsu valstī ļoti daudz ko nav iespējams izpildīt, ja ņem pēc burta un tā joprojām,” pauda Boķis.  

Arī Izglītības ministrijas parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns norādīja, ka jau šobrīd likumā ir atrunāta skolēnu tikumiska attīstība un nav pamata domāt, ka tagad un pārskatāmā nākotnē skolās tiktu pārkāptas likuma normas. Sēdē arī deputāti retoriski jautāja - kurš mērīs, vai skolās mācību un citi materiāli atbilst tikumībai.

 Savukārt Saeimas deputāte Inese Lībiņa-Egnere ("Vienotība") pauda, ka liela uzmanība ir jāpievērš bērnu attiecībām skolās, kur mēdz būt savstarpēja vardarbība. Viņa arī norādīja, ka likums pašreizējā redakcijā ir ļoti labs, jo atbilst pašreizējai situācijai sabiedrībā un ģimenēs, kur daļa bērnu dzimst ārpuslaulību attiecībās, kur daļa bērnu aug šķirtās ģimenēs vai dzīvo adopcijā vai aizbildniecībā.

Grozījumi radās saistībā ar kādu “Papardes zieda” izdotu bukletiņu, kurā vēstīts, ka pastāv arī homoseksuālisms. Igors Pimenovs no “Saskaņas”, kurš partijas biedres Jūlijas Stepaņenko ierosinātos likuma grozījumus nosauca par brāķi, vienīgais pievērsās šim jautājumam. Viņaprāt, šifrējot formulējumu,  ka izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene, aiz tikumības robežām tiek atstāta homoseksualitāte.

„Tāds ir rezultāts, bet komisija varbūt šādu rezultātu nav apzinājusi. Attieksme pret homoseksualitāti ir katra cilvēka personīga lieta, bet ir slikti, ja šādu netiešu attieksmi kaut vai netieši veicina normatīvs akts, tas var aizvainot, taču tas ir arī cilvēktiesību pārkāpums. Es saskatu ierosinātāju normā šāda pārkāpuma pazīmi, tāpēc es to neatbalstu,” norādīja Pimenovs.

Biedrības “Papardes zieds” vadītāja Iveta Ķelle pēc balsojuma Latvijas Radio teica, ka viņa cer, ka arī turpmāk skolotāji un skolu vadība izvēlēsies tos mācību materiālus, ko pedagogi uzskatīs par labākajiem bērnu izglītības procesā. Tomēr Ķelli pārsteidzot, ka jāpievēršas izdomātām problēmām.

Savukārt Stepaņenko rosināto priekšlikumu atbalstītāju nevalstiskās organizācijas. „Mūsu bērni” aktīviste Tatjana Peičurina-Bērziņa teica paldies visiem deputātiem, kas atbalstīja grozījumus, un pauda - labi, ka cilvēki vēlas aizstāvēt Satversmes vērtības, jo īpaši laulību.

25. martā Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisija atbalstīja Izglītības likuma grozījumus, kas nosaka, ka skolās turpmāk būs aizliegta tādu mācību līdzekļu un citu materiālu izmantošana, kuri var negatīvi ietekmēt izglītojamā tikumisko audzināšanu. Šāda iecere gan izpelnījusies pretrunīgu vērtējumu, piemēram, par to sašutuši ir Latvijas Vecāku foruma pārstāvji.  Bet par to iestājās Latvijas kristīgo konfesiju līderi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti