“Somijas un Zviedrijas pievienošanās līgumam ir svarīga, lai saglabātu uzticamību NATO atvērto durvju politikai, it īpaši šobrīd, kad uz to tiek izdarīts spiediens saistībā ar Krievijas prasībām NATO īsi pirms tās plaša mēroga iebrukuma Ukrainā,” uzsvēra par likumprojektu virzību Saeimā atbildīgās Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība), norādot, ka Latvija ir konsekventi aizstāvējusi visu valstu tiesības pašām lemt par savu drošības politiku, piederību aliansēm un savu nākotni kopumā.
Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO stiprinās alianses kopējās militārās spējas Baltijas jūras reģionā, kā arī palielinās kapacitāti gan atturēšanas, gan kolektīvās aizsardzības izpratnē, sacīja Kols. Viņš iepriekš norādījis, ka tas stiprinās drošību arī Arktikā.
Ņemot vērā Krievijas uzsākto karu Ukrainā, tās agresīvo retoriku un potenciālu eskalēt drošības situāciju Baltijas jūras reģionā, Latvijas un sabiedroto interesēs ir paātrināt Somijas un Zviedrijas iestāšanās procesu NATO, norādīts likumprojektu anotācijās.
Saeimas soli atbalstīt Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO atzinīgi vērtēja Valsts prezidents Egils Levits. Viņš arī mudināja visus sabiedrotos spert šo soli.
“Šo valstu pievienošanās NATO ne tikai veicinās Baltijas jūras reģiona un Austrumu flanga drošību, bet arī stiprinās visas Eiropas un NATO drošību. Mēs būsim gatavi aizstāvēt viens otru un vērtības, uz kurām balstās mūsu alianse,” paziņojumā medijiem norādīja Levits.
KONTEKSTS:
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās NATO. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū zibenīgi pieauga atbalsts dalībai NATO.
Abas valstis oficiālās pieteikuma vēstules NATO ģenerālsekretāram iesniedza šā gada 18. maijā, bet 5. jūlijā Briselē pilnvarotie NATO pastāvīgie pārstāvji parakstīja Protokolu par Somijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam un Protokolu par Zviedrijas Karalistes pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam.
Pēc Pievienošanās protokola parakstīšanas ir uzsākts ratifikācijas process, kura gaitā NATO dalībvalstis protokolu ratificē atbilstoši valstu nacionālajām procedūrām. Kad visas dalībvalstis protokolu būs apstiprinājušas, tiks uzsākts Ziemeļatlantijas līguma ratifikācijas process Somijā un Zviedrijā atbilstoši to nacionālajām ratifikācijas procedūrām.
Par alianses paplašināšanos pozitīvi izteikusies gan NATO vadība, gan arī daudzas NATO dalībvalstis, taču bažas radīja Turcijas paziņojums, ka tā neatbalsta šo valstu iestāšanos NATO. Vēlāk gan Turcija pavēstīja, ka neliks šķēršļus abu valstu uzņemšanai aliansē.
