Likumprojekta nodošanu atbildīgajai komisijai atbalstīja 67 deputāti, bet 19 bija pret – vairums opozīcijā esošās partijas "Saskaņa" deputāti, kā arī pie frakcijām nepiederošās deputātes Jūlija Stepaņenko un Ļubova Švecova, liecina balsojuma rezultāti.
NA deputāts Ritvars Jansons Saeimas plenārsēdē norādīja, ka pāreja uz mācībām latviski norit kopš 2004. gada, ieviešot bilingvālās izglītības modeli un palielinot latviešu valodas īpatsvaru visās izglītības pakāpēs.
Kopš 2018. gada norit pakāpeniska pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā, un 2021./ 2022. mācību gadā process noslēdzas –
šobrīd mazākumtautību pamatskolās valsts valodā norit 50–80% mācību, bet vidusskolās mācības norit tikai valsts valodā,
saglabājot skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.
Tā kā pārejas posms uz mācībām valsts valodā valsts, pašvaldību un privātajās vispārējās izglītības iestādēs noteiktajā apmērā šogad ir veiksmīgi noslēdzies,
NA rosina spert nākamo soli un nodrošināt mācību satura apguvi tikai valsts valodā arī pamatizglītības posmā.
Partija rosina Ministru kabinetam līdz 1. jūlijam izstrādāt plānu pārejai uz izglītību tikai latviski.
"Saskaņas" deputāts Edgars Kucins debatēs parlamenta sēdē norādīja, ka NA politiķi ar šiem Izglītības likuma grozījumiem liek "mums atkal skriet zirgam pa priekšu". Viņaprāt, Latvijas izglītības sistēma nav gatava jaunām reformām. "Saskaņa" nevar atbalstīt šos grozījumus, kamēr tie nav izdiskutēti ar nozares profesionāļiem un pirmām kārtām – skolēnu vecākiem, norādīja Kucins.
