Likumprojekta antācijā teikts, ka piekšlikumi paredz likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" noteikt, ka periodiskos izdevumus kā masu informācijas līdzekļus nedrīkst dibināt un izdot pašvaldības.
Priekšlikumu mērķis ir sakārtot mediju vidi atbilstoši preses brīvības tiesiskajai izpratnei, nodalot valsts pārvaldes publisko tiesību ietvaros īstenotās sabiedrisko attiecību un informēšanas aktivitātes no mediju darbības, norāda to autori.
Grozījumu mērķis nav vērsts pret pašvaldību pienākumu īstenot sabiedrības informēšanas aktivitātes. Pienākums informēt sabiedrību valsts pārvaldei ir noteikts Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta septītajā daļā un citos tiesību aktos un, atbilstoši tam, valsts pārvaldei ir efektīvi jāinformē sabiedrība par savu darbību, teikts anotācijā.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta vēl divos lasījumos.
Teju katrā no 119 Latvijas pašvaldībām ir savs drukāts izdevums. Tas secināts jau pirms trim gadiem.
Likumā ierakstīto frāzi, ka pašvaldībai jāinformē iedzīvotāji par tās darbu, domes izprot dažādi. Tikai retās izdod lakonisku mēnešrakstu, kurā īsi izstāstīts par domē lemto. Lielākā daļa algo sabiedrisko attiecību speciālistus, kuri darbojas kā žurnālisti, un vairākas reizes mēnesī drukā krāsainus neatkarīgu avīžu atdarinātājus. Tajos ir ne tikai informācija par domes darbu, bet arī sludinājumi un izklaidējošs saturs, piemēram, receptes.
Tomēr tas nenozīmē, ka pašvaldību iedzīvotāji par savas domes darbu neuzzinās. Paredzēts ieviest stingrus noteikumus, kādai informācijai ir jābūt atspoguļotai. Tādām pašvaldībām, kurās nav vietējā izdevēja, deputāti mēģinās rast iespēju nodrošināt iedzīvotājus ar informāciju par domes darbu.
