Saeima vērtēs priekšlikumu atcelt deputātu administratīvo imunitāti

Saeima ceturtdien nolēma nodot izskatīšanai Saeimas komisijās Latvijas Reģionu apvienības (LRA) virzītos grozījumus Satversmē, kas paredz atcelt Saeimas deputātu administratīvo imunitāti.

Iniciatīva vairākkārt bijusi ierosināta iepriekšējos parlamenta sasaukumos, taču tās pieņemšanai nebija konstitucionālā vairākuma. Taču šoreiz grozījumu nodošanu komisijām atbalstīja vairāk nekā divas trešdaļas parlamentāriešu, kas nozīmē, ka teorētiski nepieciešamais atbalsts izmaiņām ir. 

LRA priekšlikums Saeimas komisijām nodots, 67 deputātiem balsojot par, 19 - pret un vienam tautas kalpam balsojumā atturoties.

Sajūsmas un pārsteiguma saucieni - tā Saeimas sēdē tika sagaidīti balsojuma rezultāti par Satversmes grozījumiem, kas paredz svītrot no pamatlikuma liegumu uzlikt deputātam administratīvu sodu bez Saeimas piekrišanas. 

Pašlaik Satversmē noteikts, ka Saeimas deputātam ir gan kriminālā, gan administratīvā imunitāte. No pēdējās rosinājuši atteikties pieci LRA deputāti - Nellija Kleinberga, Dainis Liepiņš, Artuss Kaimiņš, Jānis Ruks un Mārtiņš Šics.

LRA deputāte Inga Bite norādīja, ka deputāta imunitāte, īpaši administratīvā imunitāte, nostāda deputātu īpašā, augstākā stāvoklī nekā citus sabiedrības locekļus, jo paredz, ka deputātu nevar vienkārši sodīt par jebkādu izdarītu pārkāpumu.

"Šī sodīšana prasa veselu diezgan garu procedūru, kuras ievērošana uzliek papildu administratīvo slogu it īpaši valsts pārvaldes institūcijām. Ņemot vērā šo slogu, realitātē un praksē nereti mēdz būt gadījumi, kad amatpersona, uzzinot, ka pārkāpējs ir deputāts, saka: “Nu labi! Mēs tevi nesodīsim tāpēc, lai nebūtu jākārto visi šie papīri…" sprieda Bite.

Bite: administratīvā imunitāte nostāda deputātu īpašā - augstākā stāvoklī

    Vienīgais par labu imunitātes saglabāšanai dzirdētais arguments ir, ka šāds pārkāpums kļūst publisks un visai sabiedrībai kļūst zināms, ka šis pārkāpums ir noticis, atzina Bite.

    Taču viņa norādīja, ka šo mērķi var sasniegt arī citā veidā, piemēram, uzliekot par pienākumu amatpersonai, kura noformē administratīvā pārkāpuma protokolu, informēt par to Saeimas Mandātu un ētikas komisiju, kas tad varētu lemt, vai ir noticis arī deputāta ētikas pārkāpums.

    Pret Satversmes grozījumu nodošanu komisijām nobalsoja vien opozīcijā esošās "Saskaņas" frakcija. Tās vadītājs Jānis Urbanovičs pauda bažas, ka ar šāda priekšlikuma atbalstīšanu deputāti var tikt sodīti nepamatoti. "Varētu jau kauna stabu izlikt un katru reizi pateikt: "Ziniet, ka pēdējās nedēļas laikā ir sodīti tik un tik deputāti",” ironizēja Urbanovičs.

    Urbanovičs: Bažas par sabafricētiem pārkāpumiem un nepamatotiem sodiem

      Viņš norādīja, ka Latvijas parlamenta vēsturē ir bijušas situācijas, ka pārkāpums ir safabricēts, deputāts "pa kluso" ir sodīts un viņam pēc tam nav iespēju aizstāvēties. "Atceros vēl 5.Saeimā bija ierēdniecības inspirēta administratīva sodīšana opozīcijas deputātiem. Tātad mana pieredze liecina, ka tas ir iespējams," noteica Urbanovičs.

      "Vienotības" Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa norādīja, ka šādus grozījumus viņas partija gribējusi panākt kopš ienākšanas politikā 2008.gadā, bet allaž trūcis nepieciešamā konstitucionālā vairākuma - divas trešdaļas deputātu balsu.

      Āboltiņa: Šādi grozījumi virzīti jau iepriekš, bet atbalstu neguva

        "Koalīcijā vienmēr tieši "zaļie zemnieki" pēdējā brīdī ir atraduši kādu argumentu, kāpēc par to nav balsots. Tāpēc šobrīd mani, protams, šī pozīcija priecē, bet nu, Satversme ir grozāma trijos lasījumos," teica Āboltiņa.

        ZZS pārstāvis, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze gan atgaiņājas, ka nav bijis iepriekšējā Saeimā – galvenais, ka tagad ZZS priekšlikumu atbalstot.

        "Šī ir nodošana komisijai. Mēs apskatīsimies, kas, kur, kā notiks. Ticu, ka par šo būs diskusijas. Es nevaru pateikt, vai šie grozījumi tiks pieņemti un vai vispār tiks pieņemti. Tie ir trīs lasījumi," noteica Daudze.

        Daudze: Satversmes grozījumi - diskutējami

          No Zaļo un Zemnieku savienības atturējās vien deputāts Jānis Klaužs, bet trīs deputāti balsojumā nepiedalījās. 

          Daudze  atturējās komentēt, kāpēc, piemēram, 11.Saeimā ZZS atteikšanos no administratīvās imunitātes neatbalstīja – viņš tolaik nebija deputāts. Savukārt frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis šonedēļ ir atvaļinājumā. 

          Pašlaik Satversmes 30.pants nosaka, ka pret Saeimas locekli nevar sākt kriminālvajāšanu vai uzlikt viņamadministratīvu sodu bez Saeimas piekrišanas, ziņo LETA.

          LRA ieskatā, norma prasīt Saeimas piekrišanu deputāta sodīšanai paradministratīviem pārkāpumiem, piemēram, ātruma pārsniegšanu, būtu izslēdzama no valsts pamatlikuma kā novecojusi un modernu Eiropas valstu praksei neatbilstoša, kas vienlaikus rada arī apgrūtinājumu tiesībsargājošajām iestādēm.

          Kļūda rakstā?

          Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

          Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

          Latvijā
          Ziņas
          Jaunākie
          Interesanti