Panorāma

Sodītie tiesneši sūdzas disciplinārtiesā

Panorāma

Traģisko sadursmi Kleistos izraisīja kravas auto

Eksperti: NSL priekšlikums – populistisks

Saeima vērtēs ieceri par tautas vēlētu prezidentu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Saeima nolēma nodot skatīšanai komisijās Satversmes grozījumus, kas paredz Latvijā ieviest tautas vēlēta prezidenta institūtu. Pagaidām gan nav skaidrs, vai šo izmaiņu tālākai virzīšanai būs konstitucionālā vairākuma jeb divu trešdaļu Saeimas deputātu atbalsts. Debatēs izskanēja kritika gan par likumprojekta kvalitāti, gan par steigu, ar kādu tas tiek virzīts. 

Grozījumu nodošanu komisijām atbalstīja 50 parlamentārieši no visām Saeimā pārstāvēto partiju frakcijām, izņemot „Vienotību”, kuras deputāti balsoja pret šo ieceri. Arī vairāki Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Nacionālās apvienības (NA) deputāti neatbalstīja grozījumus vai atturējās balsojumā.

Partijas „No sirds Latvijai” (NSL) sagatavotajais Satversmes grozījumu projekts ir visai lakonisks: „Valsts Prezidentu ievēl tauta uz pieciem gadiem vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās. Valsts Prezidenta ievēlēšanas kārtību nosaka sevišķs likums.” 

Grozījumu projektam nav pievienota anotācija, debatēs par tā nodošanu komisijām norādīja Inese Lībiņa-Egnere („Vienotība”), aicinot balsot pret tiem.

„Valststiesību eksperti ir pētījuši, ka neba valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība un sākotnējā mandāta saņemšanas kārtība ir tas, kas noteic, kādas ir pilnvaras prezidentam. Un Latvijā mēs esam nonākuši brīdī, kad mums jādomā, vai šī arbitra loma, kas uzticēta parlamentārās valsts prezidentam, nebūtu jāpapildina. Varbūt kreatīvās funkcijas ietvaros, ka Valsts prezidents varētu vairāk iesaistīties augstu amatpersonu ierosināšanā, lai nebūtu tā, ka politiskās partijas vai frakcijas ir tās, kas izvirza Saeimā apstiprināmos kandidātus,” skaidroja deputāte.

Turklāt projektā esot problēma ar juridisko tehniku: lai grozītu Valsts prezidenta pilnvaru apjomu un termiņu, jāgroza arī Satversmes 39.pants, kas šajā likumprojektā nav piedāvāts. Un komisija to no jauna piedāvāt nevarēs, norādīja Lībiņa-Egnere.

Savukārt viens no likumprojekta iesniedzējiem, „No sirds Latvijai” pārstāvis Ringolds Balodis aicināja Saeimā tomēr sākt konceptuālas debates par prezidenta ievēlēšanas kārtību. Balodis skaidroja, ka tika apsvērta iespēja iesniegt rūpīgi sagatavotus grozījumus, taču, raugoties uz citu politisko spēku iepriekšējo neveiksmīgo pieredzi, nolēma kopumā sākt diskusiju un tikai vēlāk runāt par pilnvarām.

„Tautas vēlēta prezidenta pilnvaras var būt tikai politisko diskusiju, konsultāciju un smaga politiskā kompromisa produkts,” sacīja Balodis.

 "Vairākums parlamentā atbalsta šīs iniciatīvas virzību, tas jau ir rādītājs, un, es domāju, ka, strādājot tālāk ar deputātiem un atbildīgo komisiju, ir iespējams radīt priekšlikumu, kuru atbalstīs absolūtais vairākums, un, mūsuprāt, ideja, kuru atbalsta absolūtais sabiedrības vairākums, ir pelnījusi, ka to atbalsta arī parlaments," pauda NSL līdere Inguna Sudraba.

Par spīti sabiedrības zemajam uzticības līmenim pašu vēlētajai Saeimai, Inguna Sudraba ir pārliecināta – tautas vēlēts prezidents vairotu iedzīvotāju uzticību valsts pārvaldei. Viņa arī pieļauj, ka partija centīsies paplašināt prezidenta pilnvaras.  

Saeima gan noraidīja Latvijas Reģionu apvienības rosinātos grozījumus Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā, kas paredzētu, ka kandidātam jābūt augstākās kategorijas pielaidei valsts noslēpumam. Šī iecere tika kritizēta, jo ierobežotu kandidātu loku – faktiski par tiem varētu kļūt vien valsts pārvaldē strādājošie. 

Jau ziņots, ka grozījumu projektu iesnieguši vairāki  "No sirds Latvijai" (NSL) deputāti, kā arī pa vienam pārstāvim no „Saskaņas”, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), Nacionālās apvienības (NA) un Latvijas Reģionu apvienības (LRA).

Šo projektu, kā nepilnīgu, iepriekš kritizēja gan Valsts prezidents Andris Bērziņš, gan premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”). Neesot skaidrs, vai iecere paredz lielākas pilnvaras prezidentam.

Iepriekš Saeimas opozīcija vairakkārt rosinājusi grozījumus par tautas vēlētu prezidentu, bet iecere tikusi noraidīta.

Savukārt 2011.gadā konsultācijās par valdības koalīciju toreizējā Zatlera Reformu partija un "Vienotība" nāca klajā ar priekšlikumu līdz 2012.gada vidum izstrādāt likumprojektu par tautas vēlētu prezidentu un līdz 2013.gada martam sarīkot referendumu par šo jautājumu, liecina aģentūras LETA arhīvs. Tas gan netika īstenots.

Pašlaik Satversme paredz, ka Valsts prezidentu ievēl uz četriem gadiem, aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balss vairākumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti