Gan Latvijas, gan arī citu valstu pēdējo gadu vēlēšanu statistika nav iepriecinoša – vēlētāju skaits, kuri izmanto savas tiesības ievēlēt savus pārstāvjus Saeimā, Eiropas Parlamentā vai pašvaldībās, pakāpeniski sarūk.
Lai vismaz daļēji liktu vēlētājiem sarosīties, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā iesniegts priekšlikums vēlētāju loku vismaz pašvaldību vēlēšanās paplašināt, dodot iespēju balsot arī tiem iedzīvotājiem, kuri konkrētajā pašvaldībā strādā.
Ierosinājuma autors deputāts Vilnis Ķirsis („Vienotība”) pievērš uzmanību apstāklim, ka šādas izmaiņas arī izlīdzinātu iedzīvotāju politiskās līdzdalības iespējas, gan kandidējot pašiem, gan balsojot vēlēšanās. „Latvijā pašvaldību vēlēšanās kā kandidāts var piedalīties trīs dažādas grupas: konkrētajā pašvaldībā deklarētie, tie, kam konkrētajā pašvaldībā ir īpašums, un tie, kas konkrētajā pašvaldībā strādā. Bet balsot var tikai tie, kas ir deklarējušies, vai tie, kam ir īpašums. Balsot var šaurāka grupa un līdz ar to bieži sanāk, ka kandidāts par sevi nevar nobalsot,” saka Ķirsis.
Tiesa, piesardzīgi pret šādu ieceri pagaidām ir noskaņota Centrālā vēlēšanu komisija, kura norāda uz to, ka ir šobrīd ir pāragri vērtēt, cik lielas ir jaunās ieceres sagaidāmās izmaksas un vai tās spēs sevi attaisnot. „Ņemot vērā, ka vēlētāju reģistrs, ko mēs lietojam, nodrošina, ka katram ir viena balss, mums ir jārunā par iespēju, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, kas veido vēlētāju reģistru, ir jāveido sasaiste ar Valsts ieņēmumu dienestu datu bāzi. Tas nav bez maksas, līdz ar to punkts, kas nosaka, ka izmaiņas nav bez maksas, nav precīzs,” pauda komisijas vadītājs Arnis Cimdars.
Arī Pašvaldību savienības pārstāve Vineta Reitere pret ieceri neslēpa piesardzīgu nostāju, norādot, ka pašu pašvaldību vidū ideja līdz šim vēl nav apspriesta un nav arī skaidra tās ietekme uz pašvaldību budžetu. „Attiecībā par pašvaldību vēlēšanu komisijām, es vēlos piekrist Cimdara kungam, jo ir daudz neatbildētu jautājumu. Tur ir liela diskusija par to, vai tas vispār ir iespējams un vai tam ir ietekme ne tikai uz valsts, bet arī pašvaldību budžetiem,” skeptiska bija Reitere.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atzina, ka, ņemot vērā vairākus joprojām neskaidros jautājumus, iecere pagaidām nav virzāma, tomēr tā būtu pilnveidojama un apspriežama nākotnē. Saskaņā ar sākotnējo ieceri, šādas pārmaiņas pašvaldību vēlēšanu likumā būtu jāveic līdz nākamgad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.
