Līdzīgi kā iepriekš pauda Valsts prezidents Raimonds Vējonis arī vairāki Saeimas deputāti atzīst, ka grozījumos ir jāprecizē, kādas darbības ir krimināli sodāmas. Zaļo un zemnieku savienības deputāts Kārlis Seržants rosina par sodāmām atzīt tikai pretlikumīgas darbības, kā arī precizēt pantu par valsts noslēpumu izpaušanu, lai nevarētu vērsties pret žurnālistiem, kuru rīcībā nereti nonāk slepena informācija.
“Pēc manas pārliecības par valsts noslēpuma nonākšanu atklātībā 90% gadījumu ir jāatbild tam, kam šis valsts noslēpums ir bijis pārvaldībā un kas to ir atklātībā nodevis. Nevar vainot žurnālistu, ka viņš ir izmantojis to, ka tāda iespēja ir. Cita lieta, ja žurnālists ir rīkojies apzināti, ja tas ir radījis kādas būtiskas sekas,” saka Seržants.
Saeimā izmaiņas Krimināllikumā virza Juridiskā komisija un Nacionālās drošības komisija. 3.martā deputāti grozījumiem noteica steidzamību, un tas nozīmē, ka grozījumus varēs apstiprināt jau otrajā lasījuma.
Tomēr Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība) pieļauj, ka daudzo priekšlikumu dēļ steidzamību varētu arī atcelt: “Ja tas arī būs nepieciešams - turpināt diskusiju par šiem konkrētajiem jautājumiem -, iespējams, ka es arī pats rosināšu noņemt šim likumprojektam steidzamību, lai varētu kārtīgi visus šos jautājumus izdiskutēt.”
Šobrīd dažādus priekšlikumus grozījumiem jau ir iesnieguši seši deputāti. Ja Saeima neatcels steidzamību, grozījumus varētu apstiprināt jau aprīļa sākumā.
Būtiski, ka steidzamības kārtā apstiprinātos likumprojektus Valsts prezidents nevar iesniegt Saeimai otrreizējai caurskatīšanai.
Tikmēr Valsts prezidents Raimonds Vējonis piektdien, 18. martā aicinājis Saeimu grozīt Krimināllikumu, skaidri tajā norādot, ka kriminālatbildība ir jānosaka tikai par antikonstitucionālu rīcību, norāda Valsts prezidenta kanceleja.
“Lai nepieļautu iespēju vērsties pret cilvēka pamattiesībām, aicinu skaidri noteikt, ka kriminālatbildība var iestāties par antikonstitucionālu darbību. No Krimināllikuma normu teksta ikvienam ir jāsaprot, kādas darbības turpmāk būs krimināli sodāmas,” pauda Vējonis.
Valsts prezidents vērš Saeimas uzmanību uz vairākiem strīdīgiem likuma grozījumu formulējumiem, kur nepieciešamas skaidrākas un precīzākas redakcijas, lai piedāvātie normu risinājumi nenonāktu pretrunā Satversmei un Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, atzīmē kanceleja.
Vējonis arī atgādinājis, ka jau iepriekš atzīmējis grozījumu, iespējams, radītās problēmas: vārda brīvības, pulcēšanās un biedrošanās brīvības iespējamu aizskārumu, kas ir "mūsu valsts pamatvērtības".
Ziņots, ka grozījumus Krimināllikumā izstrādāja vairāki drošības dienesti, tajā skaitā Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs un Militārās izlūkošanas dienests. Grozījumu galvenais mērķis ir pilnveidot krimināllikumu, lai varētu vērsties pret personām, kas apdraud Latvijas drošību ar hibrīdkara metodēm.
Tomēr, tāpat kā hibrīdkara jēdziens, arī paši grozījumi ir ļoti plaši interpretējami. Piemēram, kriminālatbildība pēc jaunajiem grozījumiem varētu iestāties par jebkādu darbību, kas vērsta uz valsts iekārtas maiņu. Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzskata, ka šādi grozījumu var pārkāpt tiesības uz vārda brīvību. Tādēļ prezidents rosināja deputātus iecerētās izmaiņas pārstrādāt.
Tikmēr bijušais Satversmes tiesas vadītājs, tagad Saeimas deputāts Gunārs Kūtris ("No sirds Latvijai") pauda, ka plāno lūgt Saeimu šos grozījumus nodot vērtēšanai Venēcijas komisijā jeb tā sauktajā Eiropas konstitucionālajā tiesā.
