Saeimā varētu atsākt diskusijas par narkotiku lietošanas dekriminalizāciju

Narkotiku izplatīšana un lietošana Latvijā joprojām ir liela problēma. Iekšlietu ministrijas (IeM) dati ir satraucoši – katrs ceturtais skolēns ir vismaz reizi dzīvē pamēģinājis kādu no aizliegtajām vielām. Eksperti uzskata, ka narkomānijas apkarošana ir veselības nozares jautājums. Tieslietu ministrijas vadītajā darba grupā ir aktualizēts jautājums par narkotiku lietošanas dekriminalizāciju.

Saeimā varētu atsākt diskusijas par narkotiku lietošanas dekriminalizācijuZane Mače

    Šobrīd likums kriminālatbildību paredz par atkārtotu narkotiku lietošanu. Pirmo reizi cilvēku pieķerot aizliegto vielu lietošanā, pienākas administratīvais sods. Tieslietu un Iekšlietu ministriju darba grupās notiek diskusija, vai kriminālatbildība attur no lietošanas.

    Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis par to šaubās, jo teju 90% šajā noziegumu kategorijā sodīto likumu atkal pārkāpj. “Tikai ceturtdaļa no visiem noziegumiem ir konstatēta attiecībā uz izplatīšanu, uz pārdošanu. Bet visa pārējā daļa ir konstatēta un ierosinātas lietas attiecībā uz tādiem daudzumiem, kas tiek prezumēts, ka tas ir personīgai vajadzībai,” norāda Bekmanis.

    Ministrijas pārstāvis stāsta, ka tuvākajā laikā parlamentā iecerēts atjaunot diskusiju par narkotiku lietošanas dekriminalizāciju. “Vairākas Eiropas valstis ir izšķīrušās par to, ka kriminālatbildība būtu atceļama.

    Vienlaikus ar šo solī ir nepieciešamas lielas investīcijas veselības sektorā. Profilakses sektorā.

    Un arī tiesībaizsardzības sektorā, lai neizceltos kaut kādi riski, ka šī atbildības pārcelšana no kriminālā uz administratīvo izraisītu daudz vairāk lietotāju,” saka Bekmanis.

    Iekšlietu ministrijas dati rāda, ka

    katrs ceturtais skolēns vismaz reizi ir pamēģinājis kādu no narkotikām.

    Tas ir satraucoši, saka ministrijas valsts sekretāra vietnieks. Tāpēc uz ideju par lietošanas dekriminalizāciju ministrijā skatās ar bažām.

    “IeM pozīcija ir ļoti piesardzīga, lai neteiktu vairāk. Šis ir jautājums, kurš ir laiku pa laikam jāizvērtē. Vai mūsu sabiedrība un mēs paši esam praktiski un arī psiholoģiski gatavi uzņemties atbildību par to, ka mēs esam atbildīgi par šiem cilvēkiem, kas ir lietotāji? Nevis gribam viņus vienkārši sodīt, ielikt cietumā un ceram, ka cietuma sistāma ar viņiem tiks galā,” norāda Bekmanis.

    Un dati rāda, ka narkotiku pārdozēšanas skaits starp bijušajiem ieslodzītajiem ir ļoti liels. Tas savukārt norāda, ka ieslodzījuma vietās ar narkomāniju necīnās veiksmīgi.

    Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisija vadītājs Andrejs Judins (“Jaunā Vienotība”) uzskata – no vienas puses, soda mērķi ir atturēt no nozieguma. “Bet, no otras puses, ir jāsaprot – tie, kas lieto narkotiskas vielas, viņiem ir atkarība. Viņi ir slimi cilvēki. Par ko nav ne mazāko šaubu, nevar vienkārši sodīt un tad cerēt, ka viss pats par sevi sakārtosies. Un cilvēki, baidoties no atbildības, vairs tad nelietos. Tā nebūs! Svarīgi sniegt viņiem medicīnisko palīdzību,” saka Judins.

    Vai par to piemērot atbildību, kā tas ir bijis līdz šim, ir jādiskutē. Ja priekšlikums nonāks deputātiem uz galda, diskusijas būs spraigas, prognozē deputāts. Kāds būs iznākums, ir pāragri spriest.

    Judins gan uzskata, ka tikai ar krimināltiesiskiem līdzekļiem narkomānijas problēmu nevar atrisināt.

    Latvijā izplatītākās narkotiskās vielas ir marihuāna, amfetamīns un opioīdi. Ministrijas pārstāve Agnese Zīle-Veisberga stāsta, ka melnajā tirgū pieaudzis bīstamā opioīda heroīna aizvietotāju īpatsvars. “Tas, protams, ir drauds gan cilvēkam, kas lieto, gan slogs ārstniecībai un Neatliekamajam medicīniskajam dienestam,” saka Zīle-Veisberga.

    Visbiežāk narkotikas lieto un cieš no to atkarībām jauni vīrieši.

    KONTEKSTS:

    Jautājums par marihuānas dekriminalizāciju Saeimā tika skatīts 2015. gadā, kad pārliecinošs parlamenta vairākums noraidīja sabiedrisko iniciatīvu, kas paredzēja atcelt kriminālatbildību par marihuānas audzēšanu, glabāšanu un lietošanu. Toreiz farmaceiti iestājās pret jebkādu marihuānas legalizāciju.

    Savukārt Eiropas Parlamenta deputāti šogad pieņēma rezolūciju, kurā Eiropas Komisija mudināta atbalstīt pētījumus par marihuānas izmantošanu medikamentu sastāvā. Šajā paziņojumā ietverts aicinājums nošķirt marihuānas izmantošanu medicīnā no tās izmantošanas nolūkiem, kas nav saistīti ar saslimšanas simptomu atvieglošanu.

    Lietuvā marihuānas izmantošana medicīnā ir legalizēta, sākot no šā gada maija.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti