Saeima turpina izskatīt novadu reformu; Varakļānos rīko braucienu par iekļaušanu Madonas novadā

Saeima otrdien, 9. jūnijā, turpina galīgajā lasījumā izskatīt novadu reformu, sagaidāms arī lēmums ar Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam vai Rēzeknes novadam. Novada pašvaldība atsaucas uz vairāku gadu desmitos iestrādēm ar Madonas novadu un šo viedokli no plkst. 12 ar traktoriem Varakļānu ielās aizstāvēs iedzīvotāji.

Savukārt tie, kuri uzstāj uz Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam, mudina atjaunot Latgales kultūrvēsturiskās robežas.  

Novadu reforma. Varakļāni.Jānis Kincis

Novadu reformas likumprojektā viens no pēdējiem publiskajiem strīdus āboliem ir par Varakļānu novada nākotni. Vietvaras vadītājs Māris Justs no vēlētāju apvienības „Vienoti novadam” uzsvēra - nu jau vairākus gadu desmitus sadarbība bijusi vērsta Madonas virzienā. Tāds bijis arī sākotnējais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvājums.

“Trīs paaudzēs gandrīz 60 gadus Varakļāni ir sadarbojušies kultūras, sabiedriskajā dzīvē, saimnieciskajā dzīvē, visās sfērās ar Madonas novadu.

Arī šobrīd varakļānieši nesaprot, kāpēc būtu jāmaina visas iedzīvotāju tradīcijas un jāpārkārto visa dzīve politisko ieganstu dēļ,” sacīja Justs.

Vietvara arī organizēja iedzīvotāju aptauju, kurā piedalījās vairāk nekā 1100 iedzīvotāju. 84% Varakļānu novada iedzīvotāju atzina, ka atbalsta Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam. Viedokli, ka tādējādi mazināta Latgales vēsturiskā telpa, Māris Justs noraida.

„Mēs bijām latgaliski un būsim. Varakļāni ir viens no latviskākajiem un viens no latgaliskākajiem novadiem. Varbūt, ka tas ir tieši labi. Un kāpēc Rēzeknes novadā runā mazāk latgaliski nekā Varakļānos? Varbūt vajag domāt mazliet tālāk?” sacīja Justs.

Šo viedokli Varakļānu centrālajās ielās tieši pusdienlaikā ar traktoriem aizstāvēja novada iedzīvotāji.

“To apstiprina jebkurš ekonomisks pamatojums. Šādi piedāvāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un atbildīgā komisija, bet nez kāpēc daži Saeimas deputāti grib izlemt mazliet citādi un pretēji ekonomiskajam pamatojumam un iedzīvotāju viedoklim. Arī visā pasaulē administratīvie dalījumi mainās un reti tie sakrīt ar kultūrvēsturisko novadu robežām.

Kultūrvēsture ir jāatstāj folklorai un vēsturniekiem, bet tas nekādi nedrīkst ietekmēt novada ekonomisko nākotnes izaugsmi,” pauda protesta akcijas rīkotājs Viktors Vilkaušs.

Gada sākumā Valsts prezidents un Saeimas deputāti saņēma vairāku kultūras jomas cilvēku vēstuli, kurā aizstāvēta Varakļānu novada saglabāšana Latgales novadu teritorijā.

Janvārī Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijā ieradās režisors Viesturs Kairišs un Latgaliešu kultūras biedrības vadītājs Juris Viļums solīja visiem līdzekļiem aizstāvēt šo pozīciju.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš pauda nožēlu, ka abu pušu viedokļu aizstāvji viens otram veltījuši dažādus cieņu neveicinošus epitetus. Savu viedokli Viļums pamatoja ar Satversmē rakstīto.

“Es pamatā balstos uz Latvijas Satversmi, tās trešo pantu. 2007. gadā, kad Satversmes tiesa skatīja lietu par Abreni, tad tā savā spriedumā pamatoja, ka Satversmes izpratnē Latgale ir Vitebskas trīs apgabali: Ludzas, Daugavpils un Rēzeknes, un Rēzeknes apriņķī ietilpa arī Varakļāni. Ja viņus pievienos Madonai, tad Satversmes tiesā deputātiem būs jāatzīst, ka viņi ir lauzuši savu deputāta zvērestu, kurā svinīgi solīja, ka ievēros Satversmi,” sacīja Viļums. 

Prognozējams, ka jautājumu par Varakļānu novada nākotni agrāk vai vēlāk nāksies šķetināt Satversmes tiesai – tajā sola vērsties abu viedokļu paudēji.

KONTEKSTS:

12. maijā Saeimas atbildīgā komisija pabeidza darbu pie jaunā administratīvi teritoriālās reformas projekta un nodeva to Saeimas lemšanai. Likumprojekts noteic, ka Latvijas Republiku iedala valstspilsētu pašvaldību teritorijās un novadu pašvaldību teritorijās. Savukārt novada teritorijas iedala pilsētās un pagastos. Jauno novadu teritorijas, novada pilsētas un novada pagastus paredzēts noteikt likumprojekta pielikumā.

Tāpat jaunais likumprojekts noteic, ka Latvijā kā apdzīvotās vietas ir pilsētas, ciemi, mazciemi un viensētas, savukārt pilsētas plānots iedalīt 10 valstspilsētās un novada pilsētās.

Latvijā saistībā ar reformu notikuši plaši protesti. Tikmēr maija vidū Satversmes tiesa par neatbilstošu Satversmei atzinusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces ("Attīstībai/Par!") rīkojumu par Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas nolikuma darbības apturēšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt