Sadaļas Sadaļas

Saeimā turpina darbu ar jauno pašvaldību likumu; vienošanās par funkcijām un naudu vēl nav

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien turpināja darbu otrajā lasījumā ar jauno likumu "Par pašvaldībām" un sāka izskatīt priekšlikumus par valsts un pašvaldību kompetenču pārdali. 

Saeimā turpina darbu ar jauno pašvaldību likumu; vienošanās par funkcijām un naudu vēl navJānis Kincis/Latvijas Radio

Tagadējais likums "Par pašvaldībām" ir spēkā kopš 1994. gada. Valdība jauno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto likumu virzīja skatīšanai Saeimā dažus mēnešus pirms administratīvi teritoriālās reformas spēkā stāšanās. Likuma mērķis ir laikmetīga pārvaldība un plašāka iedzīvotāju līdzdalība vietvaras darbā. Turpinot skatīt deputātu iesniegtos priekšlikumus, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija diezgan lielā vienprātībā noraidīja deputāta Viktora Valaiņa (Zaļo un Zemnieku savienības) piedāvājumu vēlreiz definēt pašvaldības darbības principus. Piemēram, ka pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem ir jābūt tiesiskiem un lietderīgiem vai ka pašvaldības iedzīvotāji piedalās pašvaldībai nozīmīgu jautājumu risināšanā. Saeimas Juridiskā biroja eksperts Edvīns Danovskis norādīja, ka tās ir pašsaprotamas lietas, kas turklāt fiksētas citos likumos.

"Pašvaldība patstāvīgi apstiprina un izlieto savu budžetu. Loģiski. Tā tas vienmēr ir bijis un ir paredzēts šī likuma citās normās. Arī 4. daļā paredzētais, ka pašvaldība patstāvīgi pārvalda un lieto savu īpašumu. Kurš gan cits, ja ne pašvaldība! Vai arī 5. daļā teiktais, ka lēmumiem jābūt tiesiskiem un lietderīgiem. Šāda prasība taču attiecas uz jebko. Apmēram, ka "saulei jāspīd gaiši". Arī princips," izteicās Danovskis.

Cits Valaiņa priekšlikums paredzēja noteikt vietējās pašvaldības un reģionālās pašvaldības, faktiski rosinot vēlreiz sākt diskusiju par otrā līmeņa pašvaldību izveidi. Saeimas deputāts Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") atgādināja, ka, skatot likumu par Administratīvi teritoriālo reformu, Saeima skaidri šo principu ir jau noraidījusi. Šobrīd vēl gaidāma valdības piedāvāta kārtība par valsts un pašvaldības kopīgu funkciju pildīšanu.

"Tā vietā mēs izvēlējāmies administratīvo reģionu modeli, par ko likumā ir tiešā tekstā rakstīts, ka valsts un pašvaldību funkciju kopīgai realizācijai ar kopīgas iestādes, nevis pašvaldības iesaiste. Pēc administratīvi teritoriālās reformas nebūtu pareizi šobrīd lemt par reģionu pašvaldību izveidi.

Mums ir jāsaprot, kā jaunās pašvaldības strādās un vai tiešām ir kāds iztrūkstošs demokrātijas elements, kas risināms ar ievēlētām reģionālām pašvaldībām.

Iespējams, ka darba prakse to parādīs, bet ne jau, es atvainojos, trīs mēnešus pēc tam, kad jaunās pašvaldības ir uzsākušas darbu," sacīja Pūce.

Runājot par vietvaru funkcijām, Latvijas Pašvaldību savienība rosina likumā tās skaidrāk uzskaitīt. Tas viestu skaidrību par funkcijām vajadzīgo finansējumu. Vienošanās par valsts un pašvaldību funkciju pārdali, kā arī par kopīgi veicamiem uzdevumiem vēl nav panākta, jo vēl turpinās sarunas par finansējuma sadali, atzina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilze Oša.

"Joprojām esam sarunās par funkciju apjomu reģionos starp valsti un pašvaldībām. Otrs jautājums ir par finansējumu, kas jāparedz šādai kopīgai sadarbībai.

Ne valsts, ne pašvaldība nav īsti gatava šādi kopīgu darbību realizēšanai norādīt naudas līdzekļus," stāstīja Oša.

Sagatavošanā esošais likumprojekts papildināts ar ieceri pašvaldībās organizēt iedzīvotāju padomes dialoga uzturēšanai starp iedzīvotājiem un domi. Noteikta arī iespēja vietējiem iedzīvotājiem iesniegt domei kolektīvo iesniegumu. Iedzīvotāju iniciatīvu realizēšanai paredzams arī neliels līdzdalības budžets.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt