Likumprojekta atzīšanu par steidzamu atzina 84 deputāti, bet pirmajā lasījumā to atbalstīja 86 deputāti. Neviens tautas kalps balsojumos nebija pret un arī neatturējās.
Likuma grozījumu paredz pensionāru atraitņiem ieviest papildu pabalstu 50% apmērā no mūžībā aizgājušā dzīvesbiedra pensijas, iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā.
Tiesības uz pabalstu būtu 12 mēnešus no pensijas saņēmēja nāves dienas, ja pieprasījums iesniegts sešu mēnešu laikā no pensijas saņēmēja nāves dienas, liecina likumprojekta anotācija.
Tāpat likuma grozījumi paredz, ka no 1.jūlija uz lielāku pensiju var cerēt tie, kuri pensijā devās 1996.gadā. Viņu pensiju pārrēķinās, ņemot vērā tā gada reālo algu, nevis vidējo, kā bija līdz šim.
Saeimas Sociālo lietu komisijas pārstāvis, "Saskaņas" deputāts Andrejs Klementjevs Saeimas plenārsēdē aicināja likuma grozījumus otrajā, galīgajā lasījumā skatīt jau šodien, ko arī Saeimas vairākums atbalstīja.
Priekšlikumus likumprojektam jāiesniedz šodien līdz plkst.10.
KONTEKSTS:
Lēmumi seko Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izvērtējumam par Latvijas pensiju sistēmu, kurā norādīts, ka nepieciešams ievērojami palielināt minimālo pensiju apjomu un izmantot tādus pašus indeksācijas noteikumus kā nosacīto noteikto iemaksu pensiju shēmā, tādējādi samazinot veco ļaužu nabadzību un pensiju nevienlīdzību.
OECD norādījusi, ka Latvijā ir vieni no zemākajiem kopējiem valsts izdevumiem veselības aprūpei un citiem sociālajiem pabalstiem OECD valstu vidū, proti, 2015.gadā vispārējās valdības izdevumu veidoja 37% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet OECD valstu vidējais rādītājs ir 44% no IKP. Latvijai OECD valstu vidū ir sestais zemākais rādītājs, vēl mazāki vispārējie valsts izdevumi ir tikai Meksikai, Īrijai, Korejai, Turcijai un Šveicei.
