Saeima tomēr ļauj pusaudžiem medībās lietot ieročus (precizēts)

Pēc spraigām diskusijām parlamentā un ārpus tā Saeima trešajā lasījumā atbalstīja jaunu Ieroču aprites likumu, tostarp paredzot, ka medībām domātos šaujamieročus varēs izmantot no 16 gadu vecuma.

Precizējums. Sākotnēji ziņā kļūdaini tika norādīts, ka Saeima neatbalstīja atļauju pusaudžiem medībās lietot ieročus.

Lai gan iepriekš parlaments atbalstīja priekšlikumu atļaut 16 gadus sasniegušiem pusaudžiem medībās izmantot ieročus, pret to gan iebilda virkne iestāžu un organizāciju. Valsts kontrole norādīja, ka iecere ir virzīta bez pietiekama ietekmes novērtējuma. Arī vairākas nevalstiskās organizācijas – nodibinājums «Centrs Dardedze», organizācija «Skalbes», Latvijas Cilvēktiesību centrs, biedrība «Centrs Marta» un biedrība «Latvijas ainavas» – pieprasīja nepieļaut vecuma cenza pazemināšanu šaujamieroču izmantošanai medībās.

Ceturtdien, 14.martā, iecere kārtējo reizi raisīja spraigas diskusijas arī parlamentā. Deputāti norādīja gan uz pētījumiem par bērnu un pusaudžu attīstību, gan diskutēja par dzīvnieku nogalināšanu. Tikmēr Linda Ozola (Jaunā konservatīvā partija) norādīja uz grozījumos paredzētajām “drošības garantijām”, lai nodrošinātu medībās iesaistīto jauniešu drošību.

Savukārt normas atbalstītāji uzsvēra, ka Latvijā ir  20 000 mednieku, kuru interesēs ir atļaut pusaudžiem medīt. Tādēļ likuma grozījumi neesot tapuši šauras interešu grupas vārdā. Medību jomas pārstāvji iepriekš pauda nostāju, ka sabiedrības drošību šie grozījumi neietekmēs un  neesot bijuši gadījumi, kad trešās personas ciestu medību drošības pārkāpumu dēļ.

Galīgajā lasījumā deputāti atbalstīja likuma grozījumus, iekļaujot tajos iekšlietu ministra Sanda Ģirģena ("KPV LV") iesniegto precizēto priekšlikumu, ka 16-18 gadus veci jaunieši ar vecāku atļauju drīkstēs medībās izmantot šaujamieročus. Tas gan būs atļauts ieroča īpašnieka tiešā klātbūtnē.

Jaunietim būs nepieciešama Valsts meža dienesta izsniegta mednieka apliecība, kā arī vecāku vai likumisko pārstāvju rakstveida piekrišana un Valsts policijas atļauja. Par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu attiecīgajā gadījumā būs atbildīgs ieroča īpašnieks. Gadījumā, ja atbildīgais nebūs nodrošinājis prasību ievērošanu, Valsts policija varēs anulēt īpašniekam piešķirtās ieroča iegādāšanās, realizēšanas, glabāšanas nēsāšanas un kolekcijas atļaujas vai nepagarināt to derīguma termiņu.

Tāpat likums paredz, ka no 10 gadu vecuma ar vecāku vai likumisko pārstāvju atļauju varēs izmantot peintbola ieročus, kas pēc ārējā izskata neatveido rūpnieciski ražotus ieročus un kuru šāviņa sākumenerģija nepārsniedz 12 džoulus. Savukārt no 16 gadu vecuma ar vecāku vai likumisko pārstāvju atļauju būs iespējams izmantot peintbola ieročus, kuru šāviņa sākumenerģija nepārsniedz 12 džoulus, straikbola ieročus, kuru sākumenerģija nepārsniedz 1,5 džoulus, kā arī lāzertaga ierīces.

Jaunais likums nosaka, ka Valsts policija ieroča glabāšanas, nēsāšanas, kolekcijas atļaujas, kā arī Eiropas šaujamieroču apliecības turpmāk izsniegs uz pieciem gadiem, bet medību un sporta lietojumam — uz nenoteiktu laiku, nodrošinot atļauju periodisku pārskatīšanu ne retāk kā reizi piecos gados. Līdz šim likums paredzēja, ka ieroču kolekcijas, kā arī ieroča glabāšanas atļaujas, ja nav noteikts citādi, izsniedzamas uz nenoteiktu laiku, bet ieroča nēsāšanas atļaujas - uz 10 gadiem. Savukārt Eiropas šaujamieroču apliecības jau pašlaik tiek izsniegtas uz pieciem gadiem.

Ieroča nēsāšanas, glabāšanas un ieroču kolekcijas atļauja, kas izsniegta uz nenoteiktu laiku, būs derīga līdz 2023.gada 14.septembrim. Savukārt tāda, kas izsniegta uz 10 gadiem, būs derīga līdz norādītajam termiņam, bet ne ilgāk par 2023.gada 14.septembri.

Uzturlīdzekļu parādniekiem turpmāk varēs apturēt medību, sporta, kolekcijas un pašaizsardzības šaujamieroču iegādāšanās, realizēšanas, glabāšanas un nēsāšanas atļauju.

Ieroču aprites likums nosaka jaunu ieroču un munīcijas klasifikāciju un nodrošina Latvijas un Eiropas Savienības tiesību normu savstarpēju saskaņotību ieroču aprites jomā. Likumā ieroči un munīcija atbilstoši to tehniskajiem parametriem iedalīta A, B, C, D, E un F kategorijās. Vienlaicīgi saglabāta nacionālā ieroču un munīcijas klasifikācija pēc ieroču lietojuma pašaizsardzības, medību, sporta un kolekcijas ieročos, kā arī noteikts jauns lietojuma veids - kultūras jomas un vēstures notikumu atveidošanai. Ieroču un munīcijas klasifikācija neattieksies uz dienesta un militārajiem ieročiem.

Saistītie raksti
3 komentāri
Anonīms lietotājs 17738
Kas zobenu nem roka , tas no zobena kritis .
Zane Līvmane
Paldies parlamentam par šo veiksmes stāstu!
Anonīms lietotājs 22614
Runājot par pieaugšanu un vecumu, kad vardarbīgu nāvi - cilvēka, dzīvnieka - var pārdzīvot ar vai bez traumām, dzirdot ētera ekspertu viedokļus, prātā nāk lasītais par jebkura kara dalībnieku pārdzīvoto - redzētā, pārdzīvotā nāve viņus visus izmaina un nekad viņi to nespēj izmest no galvas. Tas notiek ar jauniešiem un pieaugušiem vīriem. Lai to redzētu bez pārdzīvojumiem, ir no agras bērnības tas jāredz, ir jāredz kā to dara vecāki un apkārtējie un pašam agri ar to jāsaskaras - bet sākot nogalināt pusaudža vecumā, kas zin kādas sekas tam var būt. Droši vien tas ir ļoti atkarīgs no medību biedriem, cik tie jaunbiedram spēj iedvest bijību pret dzīvību kas tiek atņemta, kāds ir medību kolektīva kodekss. Jebkurā gadījumā - pat mājsaimniecības vistu gadījumā - pret dzīvības atņemšanu ir jāizturas ļoti nopietni un noteikti ne visi to var darīt, ne katru jaunieti vajadzētu iesaistīt medībās. Iespējams, pirms tam būtu jārunā ar psihologu, bet vai kāds to darīs, šaubos.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti