Ebreju zaudēto īpašumu jautājumu jau otro reizi šī sasaukuma laikā aktualizējusi partiju apvienība "Attīstībai/Par!". Valdības veidošanas laikā tās pārstāvji panāca holokaustā zudušo Latvijas ebreju kopienas īpašuma kompensācijas iekļaušanu frakciju sadarbības līgumā. Tas ir viens no pieciem jautājumiem, par ko frakcijas var balsot atšķirīgi. Pirmajā reizē tas līdz skatīšanai Saeimā nenonāca atbalsta trūkuma dēļ. Šobrīd par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Budžeta, finanšu un nodokļu komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars uzsvēra, ka ir pienācis laiks šo jautājumu atrisināt.
"Šis ir pietiekami sarežģīts likums, kas idejiski bijis apritē jau ilgus gadus. Lai mēs varētu virzīties uz priekšu kā valsts, kā sabiedrība, šim jautājumam būtu jāpieliek punkts," sacīja Bondars.
Saeima jau pirms dažiem gadiem atbalstīja piecu īpašumu atdošanu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei. Pieci minētie īpašumi pirms Otrā pasaules kara piederēja ebreju sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām. Padomi vada "Rietumu bankas" akcionārs Arkādijs Suharenko, un viņa vietnieks ir uzņēmējs un Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonda vadītājs Dmitrijs Krupņikovs. Padome aktualizējusi jautājumu par nenoslēgto atlīdzības jautājumu, taču vairs neprasa atdot īpašumus. Tā vietā likumprojektā lūdz 40 miljonus eiro atlīdzību par īpašumiem, kas pirms Otrā pasaules kara piederējuši ebreju organizācijām. Saeimai piekrītot šī finansējuma izmaksai, process būšot stingri reglamentēts un pārskatāms, norādīja Bondars.
"Tā jau nebūs, ka iedos 40 miljonus un viss. Likumam ir noteikti mērķi, un tos vajadzēs sasniegt. Pretējā gadījumā, tā teikt, nauda nespīd," stāstīja deputāts.
Šim līdzīgs likumprojekts pirmo reizi veidots jau 2005. gadā. Pašlaik piedāvātie aprēķini tapuši, vadoties pēc kādreiz ebreju kopienai Latvijā piederējušu 247 nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības 2018. gada nogalē. Tie esot teju 48 miljoni eiro, kas likumprojektā noapaļoti līdz 40 miljoniem eiro. Šo summu lūgts izmaksāt no 2023. līdz 2032. gadam pa 4 miljoniem eiro gadā. Likumprojekts paredz, ka no valsts budžeta paredzētos līdzekļus lielākoties izmantotu Latvijā, nelielu daļu paredzot ārzemniekiem, kuri cietuši no holokausta Latvijas teritorijā.
"Pārējo var izmantot dažādiem mērķiem
– gan kultūrvēsturiskai ebreju piemiņai, atbalstam muzejiem, kā "Ebreji Latvijā", Geto muzejs, Žaņa Lipkes muzejs un Latvijas Okupācijas muzejs. Līdzekļi paredzēti arī skolām, izglītībai, sporta aktivitātēm, arī piemiņas vietu uzturēšanai, bez šaubām. Sabiedrības saliedētības veicināšanas mērķim," stāstīja Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonda vadītājs Dmitrijs Krupņikovs.
Kad Saeima par atlīdzinājuma likumprojektu balsoja pirmajā lasījumā, to atbalstīja 60 deputāti, bet pret bija vairāk nekā desmit deputātu, vairums no Nacionālās apvienības. Šī frakcija norādījusi, ka Latvija nav vainojama holokausta notikumos un ka nav pareizi izcelt vienas etniskās kopienas ciešanas pāri citām. Nacionālā apvienība piedāvāja paplašināt likumu par labas gribas atlīdzinājumu ebreju kopienai un starp naudas saņēmējiem iekļaut arī latviešus un romus. Līdzīgi arī frakcijas "Neatkarīgie" deputāts Ralfs Nemiro rosināja atlīdzinājumu paredzēt arī citu Latvijas teritorijā kara laikā cietušo tautību pārstāvjiem. Šos priekšlikumus Saeimas Budžeta komisijas sēdē deputātu vairākums gan neatbalstīja.
Nacionālās apvienības pārstāvis Jānis Dombrava stāstīja: "Budžeta komisijai vajadzētu vienlaikus virzīt trīs likumprojektus. Šo vienu par 40 miljonu kompensāciju ebreju kopienai, tad par līdzvērtīgu summu čigānu jeb romu kopienai, un tad, es teiktu, vēl viens likumprojekts par vairāku simtu miljonu eiro atlīdzinājumu latviešu kopienai par to, kuri īpašumi tika zaudēti. Ja tā grib būvēt likumu, tad to var darīt, bet tad tiem jābūt tādiem, kas nediskriminē totalitāro režīmu upurus."
Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Viktors Valainis arī rosinājis likumprojektu papildināt ar vairāku nekustamo īpašumu Ezermalas ielā nodošanu biedrībai "Latvijas mazpulki", kas tur saimniekoja pirms Otrā pasaules kara. Šo ideju neatbalstīja, taču to aktualizēšot saistībā ar kopš 2018. gada atvērtu citu likumprojektu. Tāpat atbalstu neguva Nacionālās apvienības frakcijas priekšlikums sadalīt finansējumu ebreju kopienai caur Valsts kultūrkapitāla fondu vai Sabiedrības integrācijas fondu. Savukārt Valainim komisijas sēdē neizdevās aizstāvēt ideju ebreju kopienai piešķiramo finansējumu sadalīt caur pašvaldību plānošanas reģioniem. Abu frakciju ieskatā, nav pareizi valsts budžeta līdzekļus pārdalīt caur biedrību, kas nepārstāv visu Latvijā dzīvojošo ebreju kopienu.
"Šai naudai arī būtu jātiek līdz reģioniem, nevar būt tā, ka tā paliek tikai Rīgā.
Katram plānošanas reģionam to sadalītu vienādās proporcionālās daļās. Pilnīgi visas kopienas varētu nākt ar saviem priekšlikumiem par sakārtojamām lietām – piemiņas plāksnēm, kultūras iestādēm vai cita veida atbalsta pasākumiem. Es domāju, ka tas būtu labs kompromiss, kas panāktu caurskatāmību par šīs naudas izlietojumu," stāstīja Valainis.
Ārpus Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes darbojas draudze "Šamir", kas norobežojas no līdzekļu prasījuma. Tā interesējas par Rīgas Geto un Latvijas Holokausta muzeja nākotni. Draudze par muzeju attīstību cer vienoties ar Rīgas domi. Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonda vadītājs Dmitrijs Krupņikovs gan uzsver, ka lēmumi par līdzekļu sadali attiekšoties uz visu ebreju kopienu.
Par likumprojektā piedāvātajiem mērķiem koleģiāli lemšot padome, un pieteikumus lūgšot izvērtēt Finanšu ministrijas pārstāvim.
"Šajā padomē būs 12 cilvēki. Pieci no starptautiskām ebreju organizācijām, seši no Latvijas ebreju kopienas un viens – no Finanšu ministrijas. Finanšu ministrijas pārstāvim būs jāskatās, vai programmas, ko plāno atbalstīt, atbilst likumā paredzētajiem mērķiem, bet pārējiem būs jālemj, kā tas dalās. Valde faktiski izpildīs padomes pieņemto.
Tādā veidā mēs mēģinām nodrošināt mehānismu, kas būs caurskatāms, publiski pieejams, un nebūs tā, ka neliels cilvēku skaits lems, ko un kā darīt," uzsvēra Krupņikovs.
Ebreju kopiena uzsver, ka Latvija nav vainojama tās īpašumu atņemšanā un holokaustā, bet atgādina, ka būtu taisnīgi saņemt atlīdzību par Latvijas ebreju kopienas neatgūtajiem nekustamajiem īpašumiem. Tie pēc Latvijas neatkarības atgūšanas nonāca valsts īpašumā. Lietuvā pēc līdzīga regulējuma desmit gadu laikā izmaksāja kompensāciju ebreju kopienai, savukārt Igaunijā šis jautājums atrisināts drīz pēc valsts neatkarības atjaunošanas, jo tur ebreju kopiena bijusi neliela. Latvijā šim jautājumam Saeimā arī galīgajā lasījumā gūstot atbalstu, vairs nebūšot citu prasību par atlīdzinājumu, pausts likumprojektā.
KONTEKSTS:
Par kompensācijām ebreju kopienai Saeimā diskutēts jau 15 gadus, bet tas tā arī nav ticis atrisināts.
2006. gadā Aigara Kalvīša valdībā tapa likumprojekts par vēl citu nekustamo īpašumu atdošanu un 32 miljonu latu kompensācijas izmaksu. Taču 8. Saeima toreiz to noraidīja bez kādām debatēm. 2008. gadā Ivara Godmaņa valdība mēģināja atgriezties pie šī jautājuma, bet, sākoties krīzei un mainoties valdībai, šis jautājums palika pusratā.
2012. gada vasarā toreizējais premjers Valdis Dombrovskis aicināja tieslietu ministru Gaidi Bērziņu veidot darba grupu. Ministrs iebilda, ka denacionalizācijas process Latvijā ir beidzies, bet, premjera spiedienam turpinoties, atkāpās no amata.
Par ebreju īpašumu restitūciju, viesojoties Latvijā, vairākkārt atgādinājuši arī ASV īpašie sūtņi holokausta jautājumos Duglass Deividsons un Nikolass Dīns, kā arī citas ASV un Izraēlas amatpersonas.
Lai kaut uz brīdi pieklusinātu šo jautājumu, 2016. gadā Saeima pieņēma vairākus likumus, ar kuriem Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei tika nodoti pieci nekustamie īpašumi.
Jautājumam sadūšojās pieķerties arī 13. Saeimas politiķi. Taču jau sākotnēji bija skaidrs, ka šim priekšlikumam nebūs vienota koalīcijas atbalsta. Tomēr 2021. gada septembra beigās Saeimā konceptuāli atbalstīja 40 miljonu kompensāciju ebreju kopienai, nosaucot to par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai.
Atlīdzinājumu ebreju kopienai vēsturiskā netaisnīguma mazināšanai plānots īstenot no 2023. gada līdz 2032. gadam. Atlīdzinājumu paredzēts iekļaut gadskārtējā valsts budžeta likumā atsevišķā budžeta programmā "Līdzekļi nodibinājumam "Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds"". Naudu plānots izmaksāt pa vienādām daļām desmit gadu laikā, izmaksājot to katru gadu.
