Pusdiena

Izmeklēs NEPLP lēmumu pagarināt Beltes pilnvaras

Pusdiena

ASV balsošanas "Superotrdienā" triumfē Klintone un Tramps

Saeimā strīdas: Cik ilgi jānodzīvo ārzemēs reemigranta pabalsta saņemšanai

Saeimā strīdas: cik ilgi jānodzīvo ārzemēs reemigranta pabalsta saņemšanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Saeima jau ilgstoši diskutē, kā aizbraukušos motivēt doties mājup, un trešdien divu komisiju kopsēdē lielākās diskusijas raisīja jautājums par to, cik ilgi cilvēkam jānodzīvo ārzemēs, lai viņš varētu pretendēt uz valsts palīdzību atgriežoties.

Likumdevējs strādā pie jaunā Repatriācijas likuma, jo pašreizējie normatīvi pārcelšanās un citus pabalstus paredz tikai tiem, kas Latviju pametuši pirms 1990. gada.

Pirms vairāk nekā divarpus gadiem tapa reemigrācijas plāns, taču tam drīzāk bijusi deklaratīva nozīme.  

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis no Nacionālās apvienības trešdienas rītā Latvijas Radio atzina, arī jaunajā Repatriācijas likuma projektā «aiz kokiem pazudis mežs». Repatriācijas likuma pieņemšana ilgi kavējas, turklāt pazudis arī galvenais uzlabojumu iemesls - materiāli atbalstīt tos, kas Latviju pametuši pēc 1990. gada un tagad vēlas atgriezties.

Diskusijas ir ne tikai par to, lai aizbraucējiem atgriežoties būtu darbavietas. Jaunajā Repatriācijas likumā domāts arī iestrādāt konkrētu finansējumu, kas nepieciešams plānu īstenošanai.

Saeimas komisijas deputāti teršdien, 2.martā, kopsēdē ar nozares ekspertiem spriež par ārzemēs dzīvojošo tautiešu plāniem un motivāciju atgriezties Latvijā. 

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Inese Laizāne no Nacionālās apvienības  pastāstīja, ka viens priekšlikums paredzēja noteikt piešķirt “tūlītēju” reemigranta statusu, kas ļautu palīdzību iegūt arī cilvēkiem, kuri, piemēram,, kaut kur Eiropā nostrādājuši pat tikai mēnesi. Citi priekšlikumi paredz statusu piešķirt pēc viena, diviem, trīs, četriem vai pieciem gadiem.  

Lai atrastu kompromisu par ārvalstīs pavadīto termiņu, kā arī spriestu par darbavietu radīšanu, atbraukušo bērnu izglītošanu un citām reemigrācijas lietām, Saeimas komisijas uz kopsēdi aicinājušas arī ministrijas, kā arī pārstāvjus no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta, Pasaules Brīvo latviešu apvienības un Eiropas Latviešu apvienības.

Pašlaik likumdevējam nav nekādu aplēšu, kāda varētu būt reemigrācijas īstenošanas ietekme uz budžetu, ja likumā tiešām iestrādātu konkrētu plānu, nevis tikai teorētiskas frāzes. Tāpat nav zināms, kad likumu varētu pieņemt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti