ĪSUMĀ:
- Saskaņā ar IZM plānu strauji varētu sarukt ne vien vidusskolu skaits, bet tas ietekmēs arī virkni pamatskolu.
- Pašvaldību savienība kritiska par IZM plānu – ar vienu izkapts vēzienu nogriezīs skolu tīklu vairāk nekā par 60%.
- Vangažu vidusskolas direktore pārmet IZM lielo steigu un uzsver, ka pietrūkst konstruktīvu sarunu.
- Pagaidām nav precīzu aprēķinu, cik daudz naudas līdz ar valsts finansējuma nogriešanu varētu ietaupīt.
- Izglītības ministre sola, ka skolēnu skaita kritēriji pagaidām nebūšot akmenī kalti un tos vēl varēšot koriģēt.
Izglītības likuma grozījumi, kas paredz samazināt skolu skaitu, Saeimā virzīti lielā steigā, lai iegūtu papildu naudu pedagogu algām. Tos Saeima skata kopā ar nākamā gada budžetu divos, nevis trīs lasījumos, kā tas būtu ikdienas kārtībā. "Kopā ar budžetu ir tāpēc, ka nākamais algu kāpinājums ir 2020. gada 1. septembrī," skaidroja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija).
Konkrētais plāns paredz, ka strauji varētu sarukt ne vien vidusskolu skaits, bet tas ietekmēs arī virkni pamatskolu. Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī un Liepājā valsts finansējumu varēs saņemt tās pamatskolas, kurās būs vismaz 450 skolēnu. Administratīvo rajonu attīstības centros, piemēram, Tukumā, Dobelē, Cēsīs un citos lielākos novados pamatskolā būs jāmācās vismaz 360 skolēniem. Citur Latvijā – 80, bet pierobežā – 70 skolēniem. Pamatizglītība ir obligāta, un, izrādās, to nodrošināt nevarēs daudzi.
"Mēs šobrīd gribam ar vienu izkapts vēzienu nogriezt skolu tīklu vairāk nekā par 60%," sacīja LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure.
Par vidusskolu skaita samazināšanu iebilžu nav. Citādāk ir ar pamatskolu. Piemēram, Vangažu vidusskolā gan esošos, gan plānotos skolēnu skaita kritērijus patlaban var izpildīt, taču ir pamatotas bažas, vai to varēs arī tuvāko gadu laikā. Skolas vadība uzsver, ka, pietrūkstot dažiem desmitiem bērnu, nav skaidrs, kas notiks ar atlikušajiem vairāk nekā 100 bērniem.
Skola ministrijai pārmet lielo steigu un uzsver, ka pietrūkst konstruktīvu sarunu. Viedokli gan skolas, gan pašvaldības izsakot, taču to maz ņemot vērā.
"Šos mūsu iebildumus arī. Tikai tas, kas ir iedomāts, tas tiek virzīts uz priekšu. Tāda sajūta šobrīd ir. Diskusiju jau nav. Vienkārši ir informatīvi – plāno tā, plāno tā," vērtēja Vangažu vidusskolas direktore Indra Kalniņa.
Vērienīgās pārmaiņas skars arī daudzas skolas Rīgā. Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskolā mācās 349 bērni. Vairāk par 350 uzņemt nevarot, bet kritērijs Rīgā ir 450. Lielākas telpas prasītas pašvaldībai, taču tālāk par sarunām līdz šim neesot tikts.
"Kur ir tā skolas vaina? Tāpēc es domāju, ka arī ministrijai vajadzētu vairāk uzticēties pašvaldībām. Man liekas, ka, tā ļoti pavirši griežot, var ļoti daudz ko nogriezt," sprieda Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskolas direktore Aija Neilande.
Pagaidām precīzu aprēķinu, cik daudz naudas līdz ar valsts finansējuma nogriešanu varētu ietaupīt, nav. Ministre sola, ka skolēnu skaita kritēriji pagaidām nebūšot akmenī kalti un tos vēl varēšot koriģēt.
"Mēs esam atvērti sarunām, kādam būtu jābūt šim skaitam un kādā, jāsaka, teritorijā vai līmenī, ko mēs esam iezīmējuši," norādīja ministre.
Lai gan grozījumus likumā pieņems šogad, izmaiņas varēšot iestrādāt Ministru kabineta noteikumos, kuri vēl tapšot pēc tam, kad ministre pabeigs individuālas sarunas ar visām pašvaldībām.
Vēl aģentūra LETA ziņo, ka trešdien, debatējot par 2020.gada budžetu, IZM parlamentārā sekretāre Anita Muižniece solīja, ka no nākamā gada budžeta paketē iekļautajiem Izglītības likuma grozījumiem izņems punktus, kas paredz noteikt minimālo skolēnu skaitu izglītības iestādēs.
