Panorāma

Darbu pamet visa «Latvijas pasta» valde

Panorāma

Sakoptās vietas atkal piemēslo

Meklē sabiedrisko mediju pārvaldes modeli

Saeimā spriež par NEPLP reformu un ieceri medijus uzraudzīt politiķiem

Meklējot labāko veidu, kā reformēt Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP), Saeimā piektdien, 22.aprīlī, notika konference par dažādiem kaimiņvalstu sabiedrisko mediju pārvaldes modeļiem. Kultūras ministrija plāno piedāvāt sadalīt padomi divās daļās, vienai uzticot mediju tirgus pārraudzību, kamēr otra būtu atbildīga par Latvijas Radio un Latvijas Televīziju. 

Iespējams, jaunajā modelī sabiedrisko mediju padomē varētu strādāt arī politiķi.  

Konferencē Saeimā ar savu valstu sabiedrisko mediju pārraudzīšanas modeļiem iepazīstināja pārstāvji no Igaunijas, Lietuvas, Zviedrijas un Vācijas. Pirmā runāja Zviedrijas Kultūras un demokrātijas ministrijas Mediju un filmu nodaļas vadītāja vietniece Filipa Arvas-Olsona. Zviedrijā sabiedrisko mediju vadītājus ieceļ Īpašnieku fonds, kas sastāv no politiķiem. Tomēr Arvas-Olsona uzsver, ka politiķu ietekme tālāk nesniedzas.

“Šī fonda uzdevumi, un tas ir pats svarīgākais, ir ļoti ierobežoti. Fondam nav nekāda sakara ar sabiedrisko mediju kompāniju ikdienas darbu. Fonds arī nevērtē saturu vai mērķu izpildi. Vienīgie divi uzdevumi ir iecelt mediju valdes, kā arī apstiprināt ikgadējo finanšu ziņojumu,” stāstīja Arvas-Olsona.

Iespēja politiķus iecelt par sabiedrisko mediju uzraugiem kļuvusi par diskusiju avotu arī Latvijā, jo Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļa ir sākusi darbu pie Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes reformas. Lai nodalītu sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētāju no mediju tirgus regulēšanas, jau nākamgad visdrīzāk padomes struktūra mainīsies.

Sabiedrisko mediju padomē krēslus varētu ieņemt arī Saeimas deputāti, pieļāva Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis.

“Vai tie ir politiķu deleģēti pārstāvji, vai paši politiķi, tas ir pilnīgi atvērts jautājums. Mēs esam atvērti no Kultūras ministrijas dažādiem modeļiem, un noteikti piedāvāsim scenārijus, balstoties starptautiskajā praksē, raugoties arī no Latvijas sabiedrības interesēm par iespējami labāko modeli. Mēs esam ceļa sākumā šobrīd Latvijā,” sacīja Putnis.

Viņš uzsver, ka reformas mērķis noteikti nav pastiprināt politiķu ietekmi sabiedriskajos medijos. Tieši otrādi – galvenais esot celt padomes profesionalitāti, kā arī stiprināt mediju neatkarību.

Latvijas Radio valdes locekle Sigita Kirilka norādīja: "Būs gari jādiskutē ne tikai par to, kādas būs šo padomes locekļu pilnvaras bet arī par to, kam vispār medijiem un par ko jāatskaitās, ko nozīmē sabiedriskais pasūtījums. Tās diskusijas vēl priekšā."

Tikmēr Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra atzīst, mediju politika ir svarīga politikas sastāvdaļa, tādēļ ar politiķu uzraudzību ir jārēķinās, tomēr tā ir jābalansē ar nevalstisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības iesaisti. Bažas rada tas, vai politiķi izpratīs mediju jautājumus.

“Es piekrītu tam pesimistiskajam viedoklim, ja politiķis nodarbojās ar likumdošanu finanšu jomā, vai likumdošanu mediju jomā, tad viņam šī joma ir vairāk vai mazāk profesionāli jāpārzina. Diemžēl mūsu parlamentārieši ar to īpaši neizceļas,” norādīja Skudra.

Skudra arī uzskata, ka pasargāt medijus no politiķu iejaukšanās saturā ir iespējams ar tiesisko regulējumu. Tāpēc uz to ir jāuzstāj arī žurnālistu organizācijām.

 “Tām nevajadzētu klusēt un pieļaut, ka šis juridiskas, tiesiskais regulējums pieļauj tādu politiķu tiešu iejaukšanos. Demokrātiskā sabiedrībā, manuprāt, tas ir galvenais risinājuma ceļš,” sacīja Skudra.

Saeimas pārstāvji norāda, ka valsts informatīvās telpas uzraudzība tagad kļuvusi par valsts drošības aspektu. Vienlaikus tas nenozīmējot, ka politiķi grib palielināt savu kontroli.

Tagadējās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pilnvaras beigsies nākamā gada februārī. Plānots, ka līdz tam padomes jaunais modelis būs izstrādāts.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti