Grozījumus lielākoties atbalstīja deputāti no visām koalīcijas partijām, savukārt opozīcijā esošā “No sirds Latvijai” iestājās pret to. Tikmēr Saeimas lielākās frakcijas “Saskaņa” deputāti balsojumā atturējās.
Saeimas atbalstītie priekšlikumi paredz, ka turpmāk Saeimas vēlēšanās varēs piedalīties partijas un vēlēšanu apvienības, kuras dibinātas ne vēlāk kā vienu gadu pirms vēlēšanām un kurās ir ne mazāk par 500 biedriem.
Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava prognozē, ka stingrāku prasību ieviešana liks partijām kļūt aktīvākām un varētu atsijāt no priekšvēlēšanu cīņām sīkas partijas, kurām tāpat nav izredžu gūt panākumus. "Tas atsijātu sīkpartijas, kuras nespēj savākt pat 500 vēlētāju atbalstu. Ja viņas vēlas savākt Saeimas vēlēšanās vismaz 50 000 balsis, lai iekļūtu Saeimā, tad nu 500 parakstus tā kā varētu savākt. (..) Un tas arī radītu lielāku atbildību vēlētājiem, kuri būtu apliecinājuši atbalstu konkrētajam partijas sarakstam," komentēja Dombrava.
Savukārt pret sliekšņa celšanu iebilda "Saskaņas" parlamentārietis Sergejs Dolgopolovs: "Tas mazina iespējas cilvēkiem veidot jaunas partijas, jo partiju veidošanās process Latvijā nav vēl beidzies un ir ļoti tālu līdz šā procesa beigām. Kāpēc cilvēkiem liegt iespēju veidot jaunus politiskus spēkus ar visām no tā izrietošām sekām?"
Pret grozījumiem iestājās arī Ringolds Balodis ("No sirds Latvijai"), sakot, ka šādas izmaiņas "faktiski nevis palielina demokrātiju, bet faktiski palielina naudas varu".
Turklāt šos grozījumus varētu apstrīdēt arī Satversmes tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā, jo tie esot "nesamērīgi demokrātiju ierobežojuši un esošās koalīcijas iemūžināšanai orientēti". Šādi grozījumi kalpojot tikai lielāko politisko partiju interesēm, un var atturēt no ienākšanas politikā arī pieredzējušus politiķus, kuri, piemēram, no esošajām partijām izstājas pārāk īsu laiku pirms vēlēšanām.
Šie likumprojekti izstrādāti, ņemot vērā bijušā Valsts prezidenta Andra Bērziņa ierosinājumu politisko partiju sistēmas izmaiņām. Statistika liecina, ka kopumā Latvijas politisko partiju biedru skaits ir ļoti neliels un šajā ziņā Latvija atpaliek arī no pārējām Baltijas valstīs.
Latvijā pēc biedru skaita lielākā politiskā partija ir "Saskaņas Centrs", kura rindās ir aptuveni 3500 biedru. Salīdzinājumam jāmin, ka Lietuvas sociāldemokrātu partijā reģistrēti 22 tūkstoši biedru, bet Igaunijas Centra partijā – 14 tūkstoši biedru.
Šobrīd Latvijā partiju dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par 200. Igaunijā un Lietuvā partijas reģistrācija ir iespējama, ja to dibina attiecīgi vismaz 500 un 2000 biedru.
