Šādas izmaiņas rosinājusi Latvijas Lielo pilsētu asociācija, jo būvvaldēm trūkstot resursu, lai kontroles funkciju veiktu kvalitatīvi.
Taču ieceri kritizē sabiedriskās organizācijas, kas cīnās par vides pieejamību. “Visticamāk, beigu beigās mēs redzēsim gala produktu: kad būs uzbūvēts, tad mēs secināsim, ka nav pieejamība ievērota. Tad bieži vien vairs darīt neko nevar,” norādīja vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis.
Gan Rīgas būvvaldē, gan Latvijas Arhitektu savienībā piekrīt – jaunā kārtība varētu radīt papildu risku, ka kaut kas paliek nepamanīts. Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centra vadītāja Elīna Rožulapa atzina, ka pašlaik būvvaldes, kas saprātīgas un tendētas uz līdzsvaru starp sabiedrības un pasūtītāja interesēm, ir liels atbalsts arhitektiem vides pieejamības nodrošināšanā.
Ekonomikas ministrijā cer, ka bailes no sekām būs dzinulis nepieļaut kļūdas. Arhitekte gan prognozē, ka problēmu novēršana tādā gadījumā prasīs vismaz trīs gadus vai arī sāksies ilgstošs tiesas process.
Rožulapa arī norādīja – ja būvvaldēm tas rada lielu slogu, tad sloga atvieglošana ir jāmeklē kaut kur citur, nevis uz vides pieejamības rēķina.
Patlaban likumprojektu gatavo otrajam lasījumam. Saeimas atbildīgās komisijas vadītājs Ralfs Nemiro (“KPV LV”) pastāstīja, ka šobrīd smagas diskusijas notiek par citām grozījumu normām. “Bet to, ka varētu no šī likuma līdz ar šo atvērumu pazust pieejamības kontroles jautājums, es nepieļauju nekādā gadījumā,” sacīja politiķis.
Nemiro solīja vides pieejamību vēl apspriest un uzklausīt iesaistītās puses, šajā gadījumā „Apeironu”.
