Saeimā šaubas par iespēju izpildīt Levita prasību par iedzīvotāju vēlētām padomēm

Saeima ceturtdien nodeva atkārtotai izskatīšanai atbildīgajā komisijā jauno Pašvaldību likumu. Skatīs tikai punktus saistībā ar vietējo iedzīvotāju vēlētām padomēm, par ko iebildumus izteicis Valsts prezidents Egils Levits. 

Saeimā šaubas par iespēju izpildīt Levita prasību par iedzīvotāju vēlētām padomēm
00:00 / 03:48
Lejuplādēt

Jau kopš Pašvaldību likuma izstrādes Levits uzstāja, ka līdz ar novadu reformu jātop iedzīvotāju vēlētām padomēm, kas varētu pārstāvēt vietējās kopienas intereses saziņā ar pašvaldību un pašas izlemt lokālās nozīmes jautājumus. Tā arī mazinātu nomaļu efektu novados. Taču Saeima Pašvaldību likumā nav paredzējusi šādu vietējas pārvaldības modeli. Tā vietā pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikuma Pašvaldību likumā noteica, ka vietvarā var izveidot iedzīvotāju padomes, kuru kompetenci un iespējas nosaka dome. Šāda veida risinājums neapmierina prezidentu, kurš arī Saeimas rudens sesijas pirmajā sēdē uzsvēra vēlētu padomju nozīmi.

"Savukārt Pašvaldību likumam, kas jāpieņem vēl šajā Saeimas sasaukumā, jāparedz tiesības cilvēkiem ievēlēt arī savus pārstāvjus vietējās nozīmes lietu kārtošanai. Tas ir pilsoniskās līdzdalības un demokrātijas jautājums," viņš sacīja.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai jāreaģē arī uz prezidenta aizrādījumu, ka likums pieļauj iedzīvotāju padomēs ne tikai Latvijas pilsoņu, bet arī Latvijas nepilsoņu un ārzemnieku dalību. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāja Inga Goldberga ("Saskaņa") atgādināja, ka jau kopš Pašvaldību likuma izstrādes sākuma koalīcijā nebija vienošanās par pašvaldību nulles līmeņa izveidi. Risinājums, kas iebalsots likumā, bet neatbilst Levita iecerei, pēc deputātes domām, ir pirmais solis uz vietējo padomju izveidi.

"Jāsaprot, ka šis ir likums, kas regulē pašvaldību darbu, nevis veido kādu jaunu pašvaldības formu. Līdz ar to mēs arī iekļāvām likumā jaunu, spēcīgu iedzīvotāju līdzdalības formu, ko varētu īstenot.

Prezidenta piedāvājums ir faktiski jauna līmeņa pašvaldība, kuras izveidei un ievēlēšanai šobrīd neredzam procedūru. Prezidenta vēstulē arī nav procedūras, kā to varētu realizēt," stāstīja Goldberga.

Vienlaikus par vēl kādu šajā likumā jau iebalsotu problēmu norādījusi "Sabiedrība par atklātību "Delna"". Pretēji iepriekš atbildīgajā komisijā lemtajam likumā ir atbalstīts bijušā "Jaunās Vienotības" frakcijas deputāta Alda Adamoviča priekšlikums, kas ļauj pašvaldību deputātiem apvienot savu darbu ar izglītības, kultūras vai veselības jomas pašvaldības iestādes vadīšanu. Tas rada interešu konflikta situācijas, norādīja "Delnas" vadītāja Inese Tauriņa. Viņa stāstīja:

"Daudzviet pašvaldībās kādas iestādes vadītājs ir arī deputāts. Iedzīvotāji viņam ir uzticējušies, viņu pazīst, zina, ka viņš labi pildījis savu darbu līdz šim.

Bet šajā brīdī sākas problēma, jo lēmējvara un izpildvara ir vienā personā.

Tāpēc ir risks, ka deputāts, lemjot par pašvaldības budžetu vai kādiem citiem jautājumiem, lemj arī par iestādes, kurā viņš ir vadītājs vai augstākā līmeņa vadītājs, interesēm. Kurā brīdī mēs varam tās lietas nošķirt? Tas nav iespējams, tāpēc rodas interešu konflikts."

Arguments bijis, ka pašvaldībās var trūkt cilvēku, kuri var uzņemties šādus pienākumus.

"Šajā gadījumā tas vairs neiztur kritiku, jo mums vairs nav 119 pašvaldību, nelielu pašvaldību, kurās ir maz cilvēku. Līdz ar to kritiski svarīgi ir nošķirt šīs lietas," sacīja Tauriņa.

Tomēr uz šo "Delnas" norādi Saeima pašlaik nevarēs reaģēt, jo atbilstoši Saeimas Kārtības rullim likumu otrreiz caurskata tajā apjomā, uz ko norādījis Valsts prezidents, norādīja viņa juridiskais padomnieks Jānis Pleps.

Otrreizējai likuma skatīšanai priekšlikumi iesniedzami līdz 3. oktobrim, Saeimas sēdē tos paredzēts izskatīt 20. oktobrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt