Čaulas kompānijas
Uzņēmumi, kuru kontos ir liels naudas apgrozījums, bet nav skaidrs, ar ko uzņēmums nodarbojas un kā nopelnījis naudu. Tiem nav praktiskas saimnieciskas darbības, nav pieejami finanšu pārskati un nav fiziskas darbības vietas - ir tikai pasta kastīte vai saziņas adrese. Tieši šādas kompānijas nereti tiek izmantotas garās, grūti izsekojamās ķēdēs, lai slēptu finanšu plūsmas pēdas.
Saeima ceturtdien, 12.aprīlī, vienojās nodot skatīšanai atbildīgajā komisijā valdības apstiprinātos grozījumus likumā par naudas atmazgāšanas apkarošanu.
Izmaiņas paredz, ka Latvijas banku durvis būs slēgtas ārvalstu uzņēmumiem, kuru mītnes valstī nav jāiesniedz ikgadējie pārskati un kas paši neveic saimniecisko darbību vai nav atrodami savā norādītajā reģistrētajā adresē.
Tagad savs vērtējums būs jāsaka komisijām. Par piedāvātajiem grozījumiem deputātu vērtējums atšķiras.
"Par to sasteigtību varētu kā minimums diskutēt, jo papildus sankcijas vajadzēja noteikt, pirms mēs sagaidījām iznīcinošus lēmumus no uzraugošajām institūcijām.
Piemēram, no Amerikas," neslēpj deputāts Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība).
Cits viedoklis ir "Saskaņas" deputātam Ivaram Zariņam. "Ja tautas valodā mēs runājam, tad situācija izskatās sekojoši.
Valdība rīkojas kā slikts ķirurgs. Ir jāveic operācija, jāizoperē skāde, kas sen jau ir pieļauta, kas ir sākusi pūžņot. Tā vietā lai veiktu operāciju, piemēram, rokai un tā spētu tālāk funkcionēt, ir vienkārši ātri nolemts šo roku nocirst,"
norāda Zariņš.
Opozīcija uzsver – jaunais regulējums pārvilks svītru nerezidentu banku biznesam, kas pēdējos gadus nodokļu veidā budžetā nesis desmitiem miljonu. Ierobežojumus jau kritizējušas kompānijas, kuras ikdienā sniedz dažādus pakalpojumus uzņēmumiem. Arī likumdevēji pieļauj, ka grozījumus vēl vajadzēs uzlabot. "Varētu identificēt tādas saimnieciskās darbības formas, kuras atbilstoši komerclikumam un citiem Latvijas likumiem ir atļautas, kurās nav nekā slēpjama, vai tas slēpjamības līmenis ir legāli pieņemams. [..] Ja kaut kas tāds tiks identificēts, tad likumā būs nepieciešamība pēc grozījumiem," stāsta Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (Zaļo un Zemnieku savienība).
Atbildīgā par likuma grozījumu virzīšanu Saeimā būs Aizsardzības iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Tās vadītājs atzīst – svarīgi, lai ar likuma grozījumiem netiktu apgrūtināta jaunu uzņēmumu veidošana Latvijā. Debates gan būšot asas. "Protams, ir 100 un viens jautājums skaidrs ir viens – citas izejas neko nedarīt mums nav. Ja mēs neko nedarīsim, mēs parādīsimies pelēko vai melno banku sektorā un ar mums pārtrauks sadarboties ne tikai ASV bankas, bet arī Eiropas. Mēs vienkārši būsim tā kā ārpus likuma," Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis ("Vienotība").
Grozījumu vērtēšanai deputātu rīcībā būs vien divas nedēļas. Galīgajā – otrajā lasījumā ierobežojumus augsta riska klientu apkalpošanai bankās plānots pieņemt 26. aprīlī.
KONTEKSTS:
Par nepieciešamību ierobežot čaulas kompāniju un nerezidentu apkalpošanu saka runāt pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (FinCEN) paziņojuma par “ABLV Bank” iespējamo saistību ar naudas atmazgāšanu, pēc kura bankai sākās grūtības un tā nolēma pašlikvidēties, un FinCEN pārstāvju vizītes Latvijā.
Finanšu sektora attīstības padome jau 21.martā vienojās bankām aizliegt sadarbību ar čaulas kompānijām. Aprīlī aizliegumu plāno apstiprināt Saeimā, tādējādi jau no 1.maija bankām būtu aizliegts iesaistīties darījumos ar čaulas kompānijām. Starp Latvijas banku klientiem 26 081 ir čaulas kompānijas, tostarp divas kompānijas ir ar Latvijas izcelsmi.
Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) iepriekš atzina, ka atteikšanās no čaulas kompānijām ietekmēs banku darbu un Latvijas ekonomiku, bet “mēs to pārdzīvosim”, jo, pēc pašreizējām teorētiskām aplēsēm, notikumu banku sektorā ietekme varētu būt aptuveni 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Tikmēr vairāku nozaru uzņēmēji brīdināja – ar šo sāktas jaunas raganu medības, kurā cietēji var izrādīties godīgie uzņēmēji.
