Kopbraukšana ir jauna pieeja tam, kā cilvēki pārvietojas. Auto īpašnieki internetā meklē līdzbraucējus vai piepelnās, vedot cilvēkus, kā to dara taksisti.
Tas ir fenomens, kas strauji izplatījies daudzviet pasaulē.
Kopbraukšanas ideja paredz, ja auto ir tehniskā kārtībā un šoferim nav kriminālas pagātnes, viņš var reģistrēties kādā no uzņēmumiem, kas uztur kopbraukšanas aplikācijas – tādas kā „Uber” vai „Taxify” –, noteikt tarifu un gaidīt, kad caur šo aplikāciju pieteiksies kāds braukt gribētājs. Tikmēr pasažieris aplikācijas kartē redz visas sev tuvāk esošās mašīnas un var izvēlēties ērtāko un izdevīgāko vedēju. Tāds ir kopbraukšanas princips.
Daudzviet pasaulē tas jau legāli darbojas. Ceturtdien, 8.septembrī, Saeima nodeva skatīšanai komisijām likumu, kas arī pie mums legalizētu šādu pakalpojumu. Viens no regulējuma iniciatoriem ir deputāts Edvards Smiltēns.
"Tas, kas ir interesanti šajās modernajās tehnoloģijās, ka tu vari gan vadītājam, gan pasažierim, kas nav mazsvarīgi, nodrošināt to, ka viņam veidojas zināms reitings jeb viņa reputācija," stāsta Smiltēns. "Ja viņam ir slikta reputācija, tad viņš tiek izslēgts no šāda pakalpojuma. Ja viņš pārkāpj noteikumus attiecībā pret valsti un nodokļu nomaksu, tad viņš tiek izslēgts no šī pakalpojuma," norādīja deputāts.
Pret kopbraukšanu asi iebilst gan taksisti – kas ceturtdien veica brīdinājuma braucienu ap valdības ēku – gan Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija. Tās vadītājs uzskata – kopbraukšana rada apdraudējumu taksometru nozarei, kurai ir prasības pēc tehniskajām apskatēm divreiz gadā, uzskaites iekārtām un citām lietām.
"Abi divi dara vienu un to pašu darbu – faktiski pārvadā pasažierus par naudu, bet vieniem ir ļoti stingras prasības, uzlikts nosacījumu slogs, otriem - faktiski nekāds. Protams, ka izmaksas būs tiem mazākas, kuriem šie nosacījumi ir mazāki. Tā ir nevienlīdzīga konkurence tirgū," sacīja Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks.
Lai neapdraudētu starppilsētu sabiedriskā transporta darbību, kopbraucienus paredzēts atļaut tikai pilsētu robežās vai teritorijās, ko apstiprinājis Ministru Kabinets. Par likumu Saeimā vēl gaidāmas plašas diskusijas.
