Strīdīgo Sudrabas un Kūtra priekšlikumu atbalstīja tikai viņu pašu pārstāvētā frakcija, bet pārliecinošs deputātu vairākums nobalsoja pret to.
Saeima ceturtdien skatīja vairāk nekā 130 priekšlikumu Maksātnespējas likuma grozījumiem. Tie tapuši, lai no nākamā gada 1. janvāra sāktu maksātnespējas sistēmas reformu, tostarp palielinātu Maksātnespējas administrācijas pilnvaras maksātnespējas administratoru kontrolē.
Plašas diskusijas Saeimas plenārsēdē raisīja Kūtra un Sudrabas priekšlikums izslēgt no likuma normu, kas maksātnespējas administratorus pielīdzina valsts amatpersonām. Arī plenārsēdē, kurā deputātu vairākums šo priekšlikumu tomēr noraidīja, Kūtris pauda viedokli, ka maksātnespējas administratoru pielīdzināšana amatpersonām nav pamatota.
"Tiek spēlēts uz cilvēku prastākajām jūtām, piedodiet. Proti, mums nepatīk, ka kādam ir lielāka nauda saņemta un mums ļoti gribētos redzēt viņu maciņus. Un tas ir arguments par to, ka, redziet, tagad būs amatpersona," sacīja Kūtris.
Pēc viņa sacītā, kreditoriem nebūšot nekāda labuma no tā, ka viņi tagad varēs redzēt maksātnespējas administratora amatpersonas deklarāciju par iepriekšējo gadu.
Kūtra partijas biedre Sudraba norādīja, ka valstij vairāk būtu jādomā par maksātnespējas administratoru darbības uzraudzību. Lai arī maksātnespējas administratoriem jau tagad ir jāiesniedz virkne informācijas, tā netiekot pietiekami analizēta.
Par to, ka maksātnespējas administratoru darbība netiek gana uzraudzīta, pēc Sudrabas teiktā, liecina tas, ka "daudzu gadu laikā" tiesā nav celta neviena prasība par iespējamām maksātnespējas administratoru nelikumīgajām darbībām.
"Aicinu atvērt acis un paskatīties, kas notiek Latvijā. Nav intereses sakārtot šo jomu," uzskata Sudraba,
norādot, ka, pielīdzinot maksātnespējas administratorus valsts amatpersonām, sašaurināsies maksātnespējas administratoru loks.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāts Kārlis Seržants sacīja: lai arī valsts amatpersonas statusa noteikšana maksātnespējas administratoriem no maksātnespējas administrēšanas izslēgs advokātus un kopumā sašaurinās maksātnespējas administratoru loku, tomēr ZZS balsos pret šo priekšlikumu "ar domu, ka nākotnē šis [maksātnespējas administratoru] loks tiks paplašināts".
"Vienotības" Saeimas deputāts Andrejs Judins norādīja, ka par valsts amatpersonas statusa noteikšanu maksātnespējas administratoriem tiek diskutēts trīs gadus un pirms diviem gadiem arī veikti attiecīgi likuma grozījumi.
Tie, pēc Judina teiktā, ir būtiski – ja cilvēkam ir amatpersonas statuss, tad viņš ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) redzeslokā.
Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja biedre Inese Lībiņa-Egnere ("Vienotība") gan norādīja, ka no Nacionālās apvienības vadītās Tieslietu ministrijas sagaida vairāk priekšlikumu maksātnespējas administrēšanas jomas sakārtošanā Latvijā. Tostarp ir jādomā, kā atvērt tirgu, lai maksātnespējas administrēšanas jomā varētu darboties šis jomas speciālisti no citām valstīm.
Jau ziņots, ka dienu pirms šī priekšlikuma izskatīšanas Saeimas plenārsēdē KNAB izplatījis paziņojumu, kurā aicina priekšlikumu noraidīt. Arī tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība) šonedēļ paziņoja, ka minētā priekšlikuma atbalstīšana var apdraudēt maksātnespējas sistēmas reformu.
Tāpat vēstīts, ka novembra vidū Saeimas Juridiskās komisijas deputātu vairākums atbalstīja priekšlikumu no Maksātnespējas likuma izslēgt normu, kas noteic, ka maksātnespējas administratoriem ir valsts amatpersonas statuss.
Raidījums "De facto" iepriekš vēstīja, ka uzņēmēju organizācijas arvien skaļāk sāk apšaubīt savulaik populāro ideju, ka valsts amatpersonas statusa noteikšana maksātnespējas administratoriem atrisinātu problēmas viņu uzraudzībā, un mudināja politiķus domāt par citiem risinājumiem.
