Panorāma

Pakaļdzīšanās ar apšaudi Ogrē

Panorāma

Panorāma

Konflikts LR jārisina NEPLP

Saeimā sagaida aktīvu NEPLP rīcību konflikta risināšanā Latvijas Radio

Latvijas Radio darbinieku un valdes konflikts ir jārisina, bet – ne politiķiem. Šādi secina par mediju jomu atbildīgie, uzsverot, ka par situācijas risinājumu atbildīga Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP). Tā pēc Latvijas Radio Ziņu dienesta paustajām bažām par valdes locekles Sanitas Dikas-Bokmelderes politisko ietekmējamību vērsusies pie medija valdes ar uzdevumu skaidrot žurnālista Edgara Kupča LTV sižetā pausto viedokli.

Par medijiem atbildīgie Saeimas politiķi Anda Vita Tērauda (”Attīstībai/Par”) un iepriekš arī Artuss Kaimiņš (“KPV LV”) ir pirmie Saeimas deputāti, ko uz iepazīšanās sarunu aicinājis jaunais Valsts prezidents, tā apliecinot uzreiz pēc ievēlēšanas pausto vēlmi stiprināt Latvijas mediju vidi. Lai arī pārrunāti dažādi jautājumi, Tērauda pēc tikšanās atzina, ka “Latvijas Radio situācija veido fonu jebkurai diskusijai”.

Kā uzsver mediju politikas apakškomisijas vadītāja, politiķi radio valdes un darbinieku konfliktā iejaukties nevar, bet sagaida aktīvu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes rīcību. Radio Ziņu dienests prasa medija valdes atkāpšanos, kā vienu no iemesliem minot par saturu atbildīgās valdes locekles Sanitas Dikas Bokmelders politisko ietekmējamību. Viņa, tikai piesakoties konkursā uz radio valdi, apturēja darbību partijā Nacionālā apvienība.

“NEPLP, izvēloties valdes locekļus, uzņēmās šo risku. Un šobrīd ir laiks atbildēt par šo, vai šis ir sliktais scenārijs, ko toreiz paredzēja, vai ir sliktais scenārijs noticis. Un, ja būs noticis, kāda būs NEPLP atbildības izpausme par šo. Mēs arī runājām par to, ka ir labāk jāsabalansē gan neatkarība jaunajai padomei un atbildība, jo

šobrīd ar esošo NEPLP mēs redzam, ka tā neatkarība ir iedota, bet atbildība ir ļoti grūti panākama,” sacīja Saeimas Mediju politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Tērauda.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis, kurš pats pārstāv Nacionālo apvienību, no radio iekšējā konflikta risināšanas norobežojas: “Es pārkāptu savu kompetenci, ja es šobrīd ieteiktu NEPLP, kā viņiem vajadzētu rīkoties vai nevajadzētu. Tā ir absolūta NEPLP kompetence.”

Taujāts, vai uzticas esošajam NEPLP sastāvam, ka viņi būtu spējīgi atrisināt šo situāciju, Puntulis atbildēja: “Vienalga šis sasaukums vai cits, bet to ir izdarījusi Saeima, un, ja es apšaubītu NEPLP kompetenci, es apšaubītu Saeimas lēmumu.”

Medijus uzraugošā padome iepriekš atkārtoti paudusi, ka Latvijas Radio valde darbojas labi un nav atlaižama. Uz Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālista Edgara Kupča LTV sižetā pausto viedokli par Bokmelderes politisko ietekmējamību NEPLP reaģējusi, uzdodot radio valdei līdz nedēļas beigām skaidrot žurnālista teikto.

Tikmēr vēl joprojām aktuāla ir arī radio Ziņu dienesta prasība piešķirt finansējumu algu paaugstināšanai no septembra, kas pamatota ar radio nespēju piesaistīt darbiniekus un nodrošinātu saturu līdzšinējā apjomā. Saskaņā Finanšu ministrijas teiktā valsts budžeta pozīcijā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” vēl joprojām ir aptuveni 9 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka vismaz teorētiski Latvijas Radio prasītos 100 000 eiro tur varētu atrast, bet vienlaikus ministrijā uzsver, ka

šī budžeta pozīcija nav paredzēta algu paaugstināšanai

“Vai dabas stihijas vai nelaimes gadījumi, vai tiešām neparedzēti gadījumi. Nu, nav runa par atalgojuma palielināšanu. Visticamāk, gan valde, gan atbildīgā padome jau zināja iepriekš, kāda bija situācija Latvijas Radio,” norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

Vienlaikus ministrijā atzīst, ka lēmums par līdzekļu neparedzētiem gadījumiem sadali nereti ir izteikti politisks, un arī šoreiz būs valdības izšķiršanās. 

KONTEKSTS:

10. jūlijā Latvijas Radio Ziņu dienests izteica neuzticību medija valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Par to vienojies absolūtais vairākums Ziņu dienesta darbinieku, kuri norādīja uz korespondentu lielo slodzi, nepietiekamo atalgojuma palielinājumu, Ziņu dienesta novājināšanu un centieniem panākt darbiniekiem nelabvēlīgas izmaiņas. Savukārt Latvijas Radio valde paziņojusi, ka no amatiem neatkāpsies un turpinās darbu.

Vienlaikus valde iesniegusi NEPLP ārkārtas pieprasījumu 100 000 eiro apmērā šim gadam, lai no septembra palielinātu Ziņu dienesta korespondentu algas par 31,4% un nodrošinātu kapacitātes stiprināšanu arī pārējiem Latvijas Radio satura veidotājiem. Latvijas Radio informēja, ka iesniegts papildu budžeta pieprasījums nākamajiem trim gadiem, lūdzot finansējumu Latvijas Radio darbinieku atalgojuma palielināšanai gandrīz 1 miljona eiro apmērā, kā arī kompensāciju iziešanai no reklāmas tirgus 1,79 miljonu eiro apmērā, lai nodrošinātu raidlaika aizstāšanu ar kvalitatīvu saturu. Tāpat rasti vairāki risinājumi iekšējo resursu ietvaros Ziņu dienesta stiprināšanai.

Tika rosināts konfliktu risināt mediācijas ceļā, bet Latvijas Radio Ziņu dienests no mediācijas atteicās, norādot, ka tas nerisinās būtiskās problēmas, kas saistītas ar valdes politisko ietekmējamību un kompetenci.

 
 

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti