Panorāma

Lielā talka "Straumēnos"

Panorāma

Cer ierobežot Krievijas TV kanālu retranslāciju

Likumā grib nostiprināt LELB statusu

Saeimā rosina par luteriskās baznīcas tiesību pārmantotāju noteikt vienīgi LELB

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Saeimas deputāti, kuri pārstāv visus parlamentā ievēlētos politiskos spēkus, ir iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940.gadam. Vēlāk gan "Vienotības" pārstāvis nolēmis atsaukt parakstu LELB likumprojektam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16.gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā.

Normatīvajā aktā plānots arī noteikt, ka baznīca ir atbrīvota no valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, ja notiek īpašumu tiesību pāreja starp LELB un baznīcai piederīgu draudzi vai citu baznīcai piederīgu institūciju.

Tāpat likumā paredzēts noteikt, ka gadījumā, ja draudzes sapulcē tiek pieņemts lēmums, ka draudze pārstāj darboties kā LELB piederīga draudze, tad ir uzskatāms, ka draudzes locekļi ir individuāli izstājušies no baznīcai piederīgas draudzes un tā tiek likvidēta.

Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka vairākos tiesvedības procesos LELB tika nodēvēta par "LPSR baznīcu", kā rezultātā rodoties "nevajadzīgas un nepamatotas diskusijas" un šādi apgalvojumi aizskarot vairāk nekā "700 000 luterticīgo personu jūtas Latvijā un sludina naidu starp pilsoņiem".

Lai LELB nevajadzētu "pierādīt acīmredzamo", ka pašlaik pastāvošā baznīca ir tā pati, kas darbojusies līdz 1940.gadam, "ir nepieciešams autoritatīvs tiesiskā satura skaidrojums, kas būtu nepārprotams un tiešs".

Anotācijā arī skaidrots, ka LELB Tiesību komisija pašas veiktajā analīzē ir konstatējusi nepieciešamos labojumus likumā un ir sagatavojusi likumprojektu, ko apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsās pie 12.Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu. Saskaņā ar LELB rosinājumu likumā ir nepieciešams iekļaut preambulu, reģistrācijas procedūras būtu jāaizvieto ar paziņošanas kārtību, jāparedz juridiskas personas un reliģiskās organizācijas tiesiskais statuss arī baznīcas struktūrām un nodaļām, ka arī ir precizējami daži citi jautājumi.

Skar jautājumu par Svētā Pētera baznīcu

Tāpat tiek norādīts, ka pašlaik ir sākts darbs pie vienošanās projekta izstrādāšanas par Vācu evaņģēliski luteriskās baznīcas Latvijā pievienošanos LELB, veidojot nodaļu baznīcas sastāvā. Taču LELB likums pašreizējā redakcijā šādu iespēju neparedz, un tāpēc esot nepieciešams radīt priekšnosacījumus baznīcas vienotības atjaunošanai.

“Arī Pēterbaznīcas jautājumā cerams, ka varēs palīdzēt atrisināt,

jo tad mūsu sastāvā vācu draudze, kura ir bijusi savulaik īpašnieks šai baznīcai. Pretējā gadījumā ir jāturpina process, kāds bija iesākts, ka tad LELB atgūst tiesību mantiniece visām tām draudzēs, kas ir bijušas LELB sastāvā līdz 1940.gadam,” skaidro LELB virsvaldes sekretārs Romāns Ganiņš.

Patlaban Svētā Pētera baznīcas ēka un zeme zem baznīcas Zemesgrāmatā nav ierakstīta, bet tās tiesiskais valdītājs ir Rīgas pilsētas pašvaldība. Grozījumiem "Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumā" paredzēja baznīcu nodot LELB. Taču tam nepiekrita citas luterāņu baznīcas, tostarp LELB, uzsverot savas vēsturiskās tiesības uz Pēterbaznīcu.

Sākotnēji iesniedz visu Saeimas frakciju pārstāvji 

Attiecīgos grozījumus likumā iesnieguši deputāti Ringolds Balodis, Hosams Abu Meri ("Vienotība), Nellija Kleinberga (Latvijas Reģionu apvienība), Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība), Augusts Brigmanis (Zaļo un Zemnieku savienība), Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība), Gunārs Kūtris ("No sirds Latvijai") un Jūlija Stepaņenko ("Saskaņa").

Vēlāk "Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri nolēmis atsaukt parakstu, jo likumprojekts varētu skart arī baznīcas "iekšējās politikas" jautājumus. “Baznīca, kas savā būtībā ir šķirta no valsts, mēģina risināt savas iekšējās problēmas ar likumdošanas palīdzību. Mēs uzskatām, ka nevajadzētu šādu likumu šobrīd virzīt, un

baznīcai ir pašai jātiek galā ar savām iekšējām problēmām, nevis to panākt ar likumdevēja lēmumiem.

“Vienotības” valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens
00:00 / 00:36
Lejuplādēt

Hosams Abu Meri bija sapratis, ka šie ir tikai tehniski grozījumi un nekādā veidā neskar konceptuālus jautājumus. Šodien ļoti garā diskusijā mēs sapratām, ka tas ir plašāks jautājums. “Vienotība” neuzskata, ka politiķiem vajadzētu jaukties baznīcas iekšējās lietās,” norādīja “Vienotības” valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Koalīcijas padomē pārējo frakciju pārstāvji iestājās par to, ka grozījumi būtu jānodod izskatīšanai komisijām. “Es pieļauju, ka NA viedoklis varētu būt šim pirmajam solim līdzīgs, bet detalizēt mēs runāsim trešdien frakcijas sēdē ierastā kārtībā pirms plenārsēdes,” norāda Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) norādījis, ka sagaida likumprojekta rūpīgu vērtēšanu Saeimas komisijās.  

Tikmēr Ringolds Balodis (Nacionālā apvienība) intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” atklāja, ka “konkrētie grozījumi ir pašas baznīcas izauklēti”, tikmēr Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Virsvaldes sekretārs Romāns Ganiņš atzina, ka pie izmaiņu tapšanas nav bijušas konsultācijas ar Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu ārpus Latvijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti