Tik garš termiņš noteikts, jo par likuma grozījumiem vēl paredzamas spraigas diskusijas.
Priekšlikumus grozījumiem deputāti varēs iesniegt līdz 21.novembrim, ceturtdien, 16.novembrī, noteica Saeima.
Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa domā, ka par to, vai likumā atjaunojama norma, kas noteiktu, ka tiesu priekšsēdētāji savu amatu var ieņemt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas, vēl gaidāmas asas diskusijas. Vienprātības par to nav pašu tiesnešu vidē.
„Tā ir pieņemta prakse, ka šie likumi, kas attiecas uz tiesu varu, tiek skaņoti ar Tieslietu padomi. Visticamāk, ir prognozējama negatīva atbilde. Šobrīd Juridiskajā komisijā ir Tiesnešu biedrības vēstule. Tajā pašā laikā ir arī tiesneša [Jura] Stukāna viedoklis, kurš visu laiku ir bijis, ka tas tikai palīdzētu tiesu varai un tiesnešiem veidot savu karjeru, ja būtu šis ierobežojums, un ka nekāda tiesu sistēma no tā nesagrūs,” pauda Āboltiņa.
Norma, kas paredzēja ierobežot tiesu priekšsēdētāju pilnvaru termiņu skaitu, likumā tika iekļauta 2013. gadā, taču novembra sākumā, Saeimas vairākumam atbalstot attiecīgus likuma „Par tiesu varu” grozījumus, tā no likuma tika izslēgta. Āboltiņa neuzņēmās prognozēt, vai Valsts prezidenta vēstulē minētie argumenti pamudinās deputātus savu nostāju mainīt.
„Grozījums ir vienkāršs. Vai nu mēs esam par to, ka nevar vairāk kā divas reizes ieņemt šo amatu, tas ir, ka mēs paliekam pie 2013. gadā pieņemtās redakcijas, vai ne. „Vienotības” frakcija no savas puses sagatavos priekšlikumu, ka mēs ierosinām izslēgt šobrīd atbalstīto normu un atgriezties pie tās, kas tika pieņemta 2013. gadā,” sacīja Āboltiņa.
Latvijas Tiesnešu biedrības priekšsēdētājs Juris Siliņš ceturtdienas rītā intervijā Latvijas Radio uzsvēra, ka tiesneši, kurus pārstāv viņa vadītā biedrība, tiesu priekšsēdētāju pilnvaru termiņa ierobežošanu uzskata par nepamatotu.
„Uz tiesas priekšsēdētāja amatu tiek izsludināts konkurss, kurā var pieteikties visi attiecīgās tiesas tiesneši. Amata pretendenti sagatavo tiesas attīstības koncepciju un konkursu vērtē Tieslietu ministrijas izveidota komisija, kura attiecīgi izvēlas labāko pretendentu. Ierobežojot esošo priekšsēdētāju tiesības kandidēt uz šo vietu, mēs varam nonākt pie situācijas, kad labākais kandidāts tiek izslēgts no šī konkursa,” pauda tiesnesis.
Līdzīgu nostāju jau iepriekš vairākkārt paudusi arī Tieslietu padome.
Valsts prezidents, nododot grozījumus otrreizējai caurlūkošanai, skaidroja, ka reāla rotācija tiesu varas vadošajos amatos veicinātu profesionālo izaugsmi visos tiesu varas līmeņos. Tas ļautu pēc iespējas vairāk tiesnešiem apgūt jaunas profesionālās un vadības prasmes, kā arī mudinātu tiesnešus aktīvāk iesaistīties, risinot visai sabiedrībai būtiskus jautājumus par tiesiskuma nostiprināšanu.
Prezidents uzskata - stipras demokrātiskas sistēmas raksturo amatpersonu maiņa pēc noteikta termiņa, lai dotu iespēju arī citiem profesionāļiem uzņemties līdera lomu, un ilgstoša atrašanās amatā var radīt stagnācijas risku.
Tāpēc Vējonis aicināja Saeimu sistēmiski izvērtēt visu spēkā esošo regulējumu, kurā amatpersonām nav noteikts ierobežojums pretendēt uz vairāk nekā diviem pilnvaru termiņiem pēc kārtas attiecīgajā amatā citās jomās.
Prezidenta soli apsveica arī Latvijas Universitātes profesore Ilma Čepāne. Viņasprāt, likuma grozījumos bez termiņa ierobežojuma atcelšanas tiesu vadītājiem ir vēl vairākas problēmas.
