Labrīt

Anna Berkmane no NBS Militārās policijas: Dienestā es varu palīdzēt savai valstij

Labrīt

Jānis Vitenbergs: Valdība lems par plašāku atbalstu uzņēmumiem un darbiniekiem

Ar likumu grozījumiem Saeima formāli "pieregulē" pašvaldību izvēršanos mediju tirgū

Saeima «pieregulē» pašvaldību izvēršanos mediju tirgū; pēc būtības ierobežojumi simboliski

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Pēdējā mēneša laikā Saeima ir grozījusi divus likumus, tādējādi it kā ierobežojot pašvaldību iespējas izvērsties mediju jomā, savus oficiālos izdevumus saukt par avīzēm un tos izmantot politiskā kapitāla kaldināšanai. Paši Saeimas deputāti slavē sevi par drosmīgo veikumu, uz ko likumdevējs nav bijis spējīgs vismaz desmit gadu. Bet vai izmaiņas likumos nav pārāk simboliskas, lai patiešām iegrožotu pašvaldību vēlmi jaukties neatkarīgas drukātās preses lauciņā?

ĪSUMĀ:

  • Saeima aizliedza vietvarvēstis izdot biežāk nekā reizi mēnesī.
  • Tāpat pašvaldībām aizliegts dibināt un izdot masu informācijas līdzekļus.
  • Līdz šim daudzviet vietvarvēstis kropļoja tirgu; tās izmantoja politiķu slavināšanai.   
  • Jelgavas mērs ar izmaiņām nemierā: nevarēšot pilsētniekus informēt savlaicīgi.
  • Rēzeknē izdos vietvarvēstis reizi mēnesī un otru reizi izdos ziņas par lēmumiem.
  • Likums liedz domju izdevumus reģistrēt avīžu sarakstā.
  • Pēc būtības turpmāk šajos izdevumos vienkārši nebūs reģistrācijas numura.
  • Pašvaldību savienība izmaiņas vērtē kā labu kompromisu.
  • Reģionālo mediju asociācija: Izmaiņas ir kosmētiskas un problēmas nerisina.
  • Reģionālo mediju asociācija: Pašvaldības atrod veidus, kā ierobežojumus apiet.
  • Reģionālo mediju asociācija: Vietvaru informāciju varētu publicēt lv.lv portālā.
  • VARAM neatmet ieceri par vienotām vizuālām un satura prasībām.


Viens no redzamākajiem un medijos vairāk apspriestajiem gadījumiem, kad pašvaldība jaucas neatkarīgu mediju darbības laukā, ir redzams Jelgavā, kur Zaļo un Zemnieku savienības ilggadēji vadītā dome izdevumu «Jelgavas Vēstnesis» 28 tūkstošu eksemplāru tirāžā drukā kopš 2007. gada pavasara.

«Trekno gadu» kulminācijā Jelgava savu oficiālo izdevumu pieteica ar vērienu, kas būtiski nemazinājās ekonomiskās krīzes laikā un pat līdz šim. Pati dome savu izdevumu dēvē par laikrakstu, drukā reizi nedēļā, visas lapas krāsainas un uz dārga krītpapīra, turienes mērijai ļaujot pozēt glancētās bildēs.

Oficiālajam izdevumam izveidoja īpašu aģentūru, algoja daudz strādājošo, ik gadu tērējot simtiem tūkstošu eiro budžeta naudas.

Par tādu oficiozu problemātiku ir runāts gadiem, un to Saeimas sēdē pirms mēneša atgādināja arī deputāts Uldis Budriķis (Jaunā konservatīvā partija), norādot, ka šādi izdevumi ne tikai kropļo reklāmas tirgu, bet ir arī lielāka problēma – aizbildinoties ar nepieciešamību informēt sabiedrību, notiek politiskā reklāma ne aģitācijas laikā un tiek būvēts politiskais kapitāls.

Jelgavas domes izdevums atgādina parastu avīzi, tikai atšķirībā no neatkarīgā laikraksta tur nekad nav bijis lasāms par aizdomīgiem domes iepirkumiem, Valsts kontroles atklātiem izšķērdības gadījumiem un korupcijas skandāliem domes uzņēmumos. Kamēr domes izdevums slavējis vietējos politiķus un turpinājis ik nedēļu iekrist katrā pilsētas pastkastītē, neatkarīgais laikraksts zaudējis auditoriju un no piecām iznākšanas reizēm nedēļā pārgājis uz vienu. Savukārt Zaļo un Zemnieku savienība ne bez «Jelgavas Vēstneša» palīdzības varējusi uzvarēt katrās pašvaldību vēlēšanās.

Jaunākais Jelgavas domes izdevums arvien izliekas par īstu avīzi – tajā lasāms ne tikai par pašvaldības lēmumiem, bet arī biznesa inkubatorā uzņemtiem uzņēmumiem, pasaules diktāta rakstīšanu, vietējo mākslinieku gleznu izsolēm, ir arī komersantu sludinājumi, ar ko atņemti ienākumi neatkarīgajai avīzei. Bet uz vāka izceltas ziņas virsraksts vēstī, ka «Saeima «Jelgavas Vēstnesim» aizliedz iznākt biežāk nekā reizi mēnesī».

To likumdevējs izlēma oktobrī. Toreiz deputāts Jānis Butāns (JKP) skaidroja, ka vietvarvēstis konkurē ar citiem medijiem, tos vājinot, bet deputātu uzdevums ir ar likuma grozījumiem stiprināt mediju vidi, lai nebūtu tikai viendabīga informācija no pašvaldības.

Šajā Saeimas sēdē deputātu vairākums pieņēma grozījumus likumā «Par pašvaldībām».

To vidū bija noteikums, ka pašvaldības informatīvais izdevums var iznākt ne biežāk kā reizi mēnesī. Savukārt, ja publicē domes tiesību aktus un to skaidrojumus, izdevums var iznākt biežāk.

Saeima arī vienojās, ka pašvaldības izdevumā vēstāms tikai par pašvaldības darbu, taču šādu noteikumu pašvaldības jau sen interpretējušas pēc saviem ieskatiem, jo teju jebkas, kas notiek pašvaldības teritorijā, savā ziņā ir saistāms ar domi un tās pienākumu informēt sabiedrību.

Domju pusē šajā Saeimas sēdē nostājās deputāts Boriss Cilevičs no «Saskaņas», paziņojot, ka tas ir mēģinājums mazināt pašvaldību neatkarību.

Tomēr noteikumu, ka pašvaldību oficiozi drīkst iznākt ne biežāk kā reizi mēnesī, Saeima pieņēma lielā vienprātībā ar 84 balsu vairākumu. Šomēnes šī norma stājusies spēkā, aizliedzot tādām domēm kā Jelgavai savu izdevumu tiražēt katru nedēļu.

Mērs Andris Rāviņš no Zaļo un Zemnieku savienības par to ir neapmierināts, norādot, ka viņam jāatvainojas pilsētniekiem, ka ne pašvaldības vainas dēļ svarīgas ziņas par valstī un pašvaldībā notiekošo līdz cilvēkiem nonāks novēloti.

Jelgavas domes vadītāja Rāviņa teiktajā ir saklausāms, ka ar šo Saeimas lēmumu ir panākts gribētais – proti, pašvaldību izdevumu ierobežošana, lai atvieglotu dzīvi neatkarīgajiem medijiem.

Viņš sprieda, ka ar likumu ir regulēta viena biznesa nozare – reģionālie mediji, kuriem gāja slikti, un šīs izmaiņas likumā parādot vēlmi tos atbalstīt.

Rēzeknes dome ierobežojumiem jau piegājusi visai atjautīgi. Proti, reizi mēnesī tā sola izdot savu izdevumu ierastajā kārtībā, latviešu un krievu valodā izliekoties par avīzi, turklāt daudz lielākā apjomā. Savukārt otrā reizē informēšot par pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem, reizē arī tos skaidrojot.

Tādējādi noprotams, ka likumdevēja mērķis ierobežot domju izdevējdarbību var palikt tikai kā burti likumā.

Un savā ziņā pat simboliskāka nozīme ir vēl kādiem likuma grozījumiem, ko nule pieņēmusi Saeima.  Likumdevējs pašvaldībām un to iestādēm aizliedza dibināt un izdot masu informācijas līdzekļus, jo, kā atzīst bezpartejiskais Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš, pašvaldību avīzes kropļo mediju tirgu, un beidzot tas ir jāaizliedz. Saeimas vairākums tam piekrita.

Drīz pēc balsojuma daži politiķi un arī labas pārvaldības eksperti sociālajos tīklos paziņoja, ka pašvaldību laikrakstiem nu pienācis gals. Tā varētu noprast arī pēc mediju ziņotā, ka pašvaldībām noteikts liegums izdot avīzes.

Taču likumdevējs vien pateicis, ka domju izdevumus nedrīkst reģistrēt avīžu sarakstā. Tāpēc pēc būtības turpmāk pašvaldību oficiālajos izdevumos vienkārši vairs nebūs reģistrācijas numura.

Tādējādi vienīgais ierobežojums ir iznākšanas biežumā, bet arī tas vairumu pašvaldību neskar, jo lielākā daļa jau līdz šim savus biļetenus drukāja reizi mēnesī.

Un varbūt tāpēc par likumu grozījumiem bažas nevar saklausīt Pašvaldību savienības priekšsēža Ginta Kaminska vērtējumā, ka likumā ir panākts kompromiss, kas ir atbalstāms, un arī labs risinājums vietējiem neatkarīgajiem medijiem.

Tomēr pašvaldību līdera teiktais par izlīgšanu ar neatkarīgajiem medijiem varētu būt visai iluzors apgalvojums. «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» izdevēja un Latvijas Reģionālo mediju asociācijas vadītāja Ivonna Plaude par Saeimas pieņemtajām likumu izmaiņām ir skeptiska. Viņasprāt, izmaiņas likumā ir kosmētiskas un problēmas nerisina, jo pašvaldības jau tagad tās apiet, piemēram, dibinot biedrības, kuras saņem sabiedriskā labuma statusu un tad izdod avīzes un veido portālus un sociālo mediju kontus, kur saturu veido politiķi vai viņu sabiedrisko attiecību speciālisti, turklāt par pašvaldības nodokļu maksātāju naudu.

Plaude uzskata, ka mūsdienu tehnoloģiju apstākļos un valstī ar tik mazu iedzīvotāju skaitu pašvaldību izdevumiem drukātā formā vispār vairs nebūtu jābūt, tādējādi tiktu ietaupīti simtiem tūkstoši nodokļu maksātāju naudas.

Viņa sprieda, ka pašvaldības informāciju, kura ar likumu jāpublicē, varētu vienotā veidā publicēt oficiālajā valdības portālā, “Latvijas Vēstneša” portālā, kas būtu ērti, lēti, visiem pieejami un saprotami.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pašvaldību oficiozus gribēja regulēt daudz stingrāk, nosakot vienotas vizuālās un satura prasības, taču Saeima tādu ieceri noraidīja. Tomēr tā vēl nav atmesta, atzīst ministrijas parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs no «Attīstībai/Par!».

Pašlaik gan nav zināms, kad jaunais likumprojekts varētu nonākt likumdevēja darbakārtībā. Arī Augstākā tiesa jau pirms trim gadiem kādā lēmumā norādīja, ka ir nepieciešams ierobežot pašvaldību darbību mediju tirgū.   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti