Nepilngadīgo kriminālatbildības reformas mērķis ir samazināt to gadījumu skaitu, kad nepilngadīgajiem piemēro kriminālatbildību, un veicināt pārkāpumus izdarījušo nepilngadīgo veiksmīgāku integrāciju sabiedrībā un darba tirgū.
Likumā noteikts, ka primārais soda mērķis attiecībā uz nepilngadīgo ir resocializācija. Vairumam nepilngadīgo problemātiska uzvedība ir pārejoša, tāpēc sods bez resocializācijas var potenciāli negatīvi ietekmēt nepilngadīgā identitāti un pašapziņu, kas nepieciešama sekmīgai attīstībai, minēts Tieslietu ministrijas likumprojekta anotācijā.
Turpmāk brīvības atņemšanu nepilngadīgajam vienmēr piemēros kopā ar probācijas uzraudzību, tā nodrošinot, ka pēc soda izciešanas tiks turpināts darbs pie nepilngadīgā resocializācijas, domāšanas un uzvedības maiņas.
Lai bērnu neizolētu no sabiedrības, bet veicinātu resocializāciju un domāšanas maiņu, ar likuma grozījumiem noteikta iespēja, ka atbilstoši noziedzīga nodarījuma kaitīgumam tiesa probācijas uzraudzību kā pamatsodu nepilngadīgajam varēs noteikt uz laiku no trim līdz sešiem gadiem arī par tāda smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem, un par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.
Vienlaikus ar likumu grozījumiem probācijas uzraudzība noteikta arī kā pamatsods. Līdz šim probācijas uzraudzība bija noteikta tikai kā papildsods.
Likumu grozījumi stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī.
