Ja noziedzīgi iegūta manta ir nekustamais īpašums, kas ir piekritīgs valstij, to atstāj īpašumā labticīgajam ieguvējam, kura īpašumtiesības ir nostiprinātas publiskā reģistrā, paredz pieņemtie likuma grozījumi.
Tāpat likumā noteikts, ka no personas, kas izdarījusi noziedzīgo nodarījumu, valsts labā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā piedzen šīs mantas vērtību.
Saeimas atbildīgā apakškomisija – Krimināltiesību politikas apakškomisija – deputāta Andreja Judina ("Jaunā Vienotība") vadībā iepriekš norādīja, ka ir nepieciešams operatīvs risinājums labticīgas mantas ieguvēja tiesību aizsardzībai.
Līdzšinējais regulējums paredzēja situāciju, kad vienam cilvēkam jau ir nostiprinātas īpašuma tiesības, bet saskaņā ar tiesas nolēmumu viņam mantu var atsavināt un nodot valstij. Apakškomisijas vadītājs Judins uzskata, ka tas nav pareizi divu iemeslu dēļ.
Pirmkārt, valstij īpašums nav piederējis. Ir divas privātpersonas – labticīgs ieguvējs un mantas īpašnieks. Pēc pamatprincipa, kas nostiprināts Krimināllikumā, manta ir nododama īpašniekam.
Otrkārt, netaisnīga situācija iepriekš veidojas tādēļ, ka nebija atbilstoša regulējuma, kurā Zemesgrāmatai jāgarantē, ka cilvēks nepazaudēs īpašumu. Šādu situāciju valsts nevar ignorēt, uzskata Judins.
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
KONTEKSTS:
Diskusija par regulējumu saistībā ar labticīgi iegūtas mantas konfiskāciju, ja tā atzīta par noziedzīgi iegūtu, aktualizēta pēc tam, kad publiski izskanējis, ka krāpnieku un lēnas izmeklēšanas dēļ mākslinieka Aivara Vilipsona ģimene var zaudēt dzīvokli. Policija vēlas īpašumu konfiscēt par labu valstij, jo savulaik dzīvoklis – pirms Vilipsons to iegādājās – ticis izkrāpts, izmantojot viltotu testamentu. Lietu izmeklē policijas Rīgas reģiona pārvaldē. Kriminālprocess sākts 2014. gadā, bet 2017. gadā, kad tēlnieks Vilipsons dzīvokli nopirka, Zemesgrāmatā nebija vēl nevienas atzīmes, ka dzīvoklis ir saistīts ar izmeklēšanu.
