Saeima pieņem Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Saeima piektdien, 12. novembrī, otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumu, kas izstrādāts, lai nodrošinātu ātru un efektīvu ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves procesu, informēja parlamentā.

Ņemot vērā izmaiņas starptautiskajā drošības vidē un to, ka konstatēts Latvijas–Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumu skaita straujš pieaugums, pastiprinājušies ar robežas aizsardzību un drošību saistītie riski. Tādēļ ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk nodrošināt ārējās robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi, skaidrots likuma projekta anotācijā. 

Iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par") pauda gandarījumu par likuma pieņemšanu steidzamības kārtā, lai varētu straujāk virzīties uz priekšu austrumu robežas izbūvē. Viņa informēja, ka jau šomēnes tiks pabeigta Latvijas-Baltkrievijas robežas pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūve. "Pastāvīgā žoga būvniecība ir vienīgais ilgtermiņa risinājums, kā garantēt mūsu valsts un arī Eiropas Savienības ārējās robežas drošību," atzīmēja Golubeva.

Likums noteic, ka valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī citas institūcijas visus iesniegumus un jautājumus, kas saistīti ar ārējās robežas infrastruktūras izbūvi un ar to saistīto darbu nodrošināšanu, kā arī veikšanu, izskata un lēmumus pieņem prioritārā kārtībā. Tas pats attiecināms uz jautājumiem, kas saistīti ar ārējās robežas izbūvei nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu, kā arī ārējās robežas infrastruktūras būvju nodošanu ekspluatācijā. 

Ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamo teritoriju noteiks Valsts robežsardze sadarbībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūru. Savukārt infrastruktūras būvniecību organizēs un nodrošinās valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi". 

Lai ātri atrisinātu visus ar minēto izbūves procesu radušos neskaidros jautājumus, nekavējot izbūves procesu, kā arī pārraudzītu un vienoti koordinētu ārējās robežas infrastruktūras izbūves gaitu, tiks izveidota Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, skaidrots likuma projekta anotācijā. Tās darbu vadīs iekšlietu ministre. Komitejas sastāvā iekļaus pārstāvjus no institūcijām, kuru kompetenci noteiktos jautājumos skar ārējās robežas infrastruktūras izbūves process. 

Ņemot vērā, ka ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves darbus nepieciešams uzsākt nekavējoties, likumprojekts stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas. 

KONTEKSTS:

2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.

Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība (ES) šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.

Latvijas valdība no 11. augusta izsludinājusi ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju, vēlāk to pagarināja līdz līdz 10. februārim. Latvija arī steidzina Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti