Dienas notikumu apskats

ASV un NATO vēlas palielināt militāro klātbūtni Afganistānā

Dienas notikumu apskats

Dzelzceļa elektrifikācijas projektu EK iesniegs tikai pēc atzinuma par ietekmi uz budžetu

Saeima pie pašvaldību «avīžu» ierobežošanas sola ķerties pēc vēlēšanām

Saeima pie pašvaldību «avīžu» ierobežošanas sola ķerties pēc vēlēšanām

Jūnija sākumā gaidāmās pašvaldību vēlēšanas būšot laiks, pēc kura likumdevējs ar jaunu sparu sola ķerties pie domju izdevējdarbības ierobežošanas. 

Saeima jau vairāku gadu garumā nesekmīgi cenšas atrisināt sen apzināto problēmu, ka pašvaldības būtībā iznīcina iespēju pastāvēt neatkarīgai presei. Taču likumdevējam tikt līdz konkrētai rīcībai un lēmumiem līdz šim traucējis politiskās gribas trūkums un izteiktais vietvaru lobijs. Tā varēja secināt otrdien, 9.maijā, notikušajā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kas vēlreiz aktualizēja strīdu starp medijiem un pašvaldībām. 

Brīdina par draudiem reģionālo mediju pastāvēšanai

Informatīvos izdevumus, ko pašas domes nekautrējas saukt par avīzēm un laikrakstiem, izdot gandrīz visas pašvaldības. Tā kā likumu ievērošanu nozares ministrija uzrauga vāji, vietvaras izdevējdarbībai pieiet ļoti radoši – daudzi izdevumi līdzinās neatkarīgai presei, iznāk pat reizi nedēļā, publicē reklāmas, ir krāsu drukā un imitē žurnālistiku. Tādējādi jau gadiem identificētas divas lielas problēmas – neatkarīgā prese, kuras produkts pērkams par naudu, nīkuļo, bet sabiedrība uzzina tikai to, ko grib pie varas esošie. Turklāt par to samaksā ar saviem nodokļiem.

Saeimas komisijā otrdien, 9. maijā, šīs gadiem zināmās problēmas tika cilātas no jauna, pašvaldībām uzsverot, ka tās dara tikai labu un ka sabiedrība tādu it kā bezmaksas informāciju grib, bet neatkarīgie mediji ceļot trauksmi par demokrātijas apdraudējumu reģionos.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvji sēdē uzsvēra, ka atteikties no pašvaldību informatīvajiem izdevumiem neplāno, turklāt tie nepieciešami iedzīvotāju informēšanai par pašvaldības uzņēmumu aktualitātēm.

Preses izdevēji un konkurences uzraugi tajā saskata mediju tirgus kropļošanu.

"Te pašvaldību vadītāji ar pieredzi zina, ka lielākā daļa nauda, kas apgrozās reklāmas tirgū, ir no pašvaldību uzņēmumiem.

Individuālo uzņēmumu komercreklāmu kļūst arvien mazāk un mazāk. Šī  ekonomiskā aktivitāte, kas virzās caur laikrakstiem, kļūst mazāka, un ekonomiskais pamats medija pastāvēšanai zūd," teica Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis.

Konkurenes padomes Juridiskā departamenta direktora vietniece Dita Dzērviniece norādīja: "Būtu nepieciešams daudz stingrāks ietvars attiecībā gan uz pašvaldību laikrakstiem, gan interneta vietnēm, attiecībā uz reklāmu un informācijas saturu."

Atsevišķi Saeimas deputāti nemierā ar vilcināšanos

Pēc pušu uzklausīšanas saistošus lēmumus par izmaiņām preses un pašvaldību likumos deputāti gan šodien nepieņēma, tādējādi arī sēdes rezultāts izpelnījās kritiku. 

Saeimas deputāte Lolita Čigāne ("Vienotība") atzīmēja: "Man šķiet, ka šobrīd mēs esam tādā mānīšanās procesā, kurā mānām, ka mēs turpināsim ar šo jautājumu strādāt. Bet patiesībā mēs jūs muļķojam, sakot: "Jā, tas ir ļoti nopietni, mēs jūs saprotam, reģionālā prese ir apdraudēta! Mums būtu par to jārūpējas!" Bet patiesībā mēs neko negribam darīt!"

Savukārt neatkarīgais deputāts Artuss Kaimiņš bija vēl vairāk nokaitināts, atgādinot kolēģiem, ka gada sākumā pašu vairākums nav pieņēmuši likuma grozījumus, kas pašvaldībām liegtu savus izdevumus reģistrēt kā medijus.

"Pašvaldībām nav jāpiedalās privātajā sektorā. Bet šobrīd pašvaldības vienkārši reklamē attiecīgās domes darbiniekus.

Tas nav normāli!" teica Kaimiņš,  piebilstot, ka viņa kolēģi simulējot darbību, bet patiesībā neko nedarīs pašvaldību un vēlāk Saeimas vēlēšanu dēļ. "Un atkal neviens neko nevarēs izdarīt, jo valdošā politiskā kliķe neko negrib mainīt!"

Viedokļi par to, vai jāpastāv pašvaldību izdevumiem, atšķiras arī abu atbildīgo komisiju vadītāju vidū.

"Tas ir nepieciešams elements, jo cilvēki, saņemot šādu ziņotāju, zina, kas notiek pašvaldībā. Labi, ka tas ir par velti. Bija tāda prakse, ka pašvaldības maksāja komercizdevumiem, tie publicēja materiālus un cilvēki to varēja iegūt par maksu. Tas nav pareizi, jo vārda brīvība bija par maksu," sprieda Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs ("Saskaņa").

Pašlaik pašvaldību patvaļas ierobežošanā Saeimā teorētiski strādā divas komisijas – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija jau pusotru gadu nespēj grozīt pašvaldību likumu, kurā paredzēts precīzi definēt, cik bieži domes izdevumus var radīt un kas tajos atspoguļojams. Savukārt Sabiedrisko lietu komisija neveiksmīgi centusies uzlabot Preses likumu, ar ko pašvaldībām liegtu veidot medijus.

Kopīgajā sēdē Sabiedrisko lietu komisijas vadītāju Inesi Laizāni (Nacionālā apvienība) esot izbrīnījis, ka deputāti bremzē likumu grozījumus. "Mana atziņa ir, ka ir ļoti stingras pašvaldības, kas zina, ka pašvaldību spēks ir tik liels, ka ļoti daudziem deputātiem ir jāpakļaujas šiem argumentiem. Man šie argumenti neiztur kritiku."

Deputāti līdz jūnija sākumam var iesniegt priekšlikumus Preses likuma grozījumiem. Otra komisija darbu pie pašvaldību likuma sola sākt pēc vēlēšanām un pabeigt līdz Saeimas vēlēšanām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti