Pusdiena

Pusdiena 04.10.2018

Pusdiena

Jelgavas dome par tūkstošiem eiro pirktu alkoholu dokumentos, iespējams, slēpusi kā ziedus

Pārliecinošs Saeimas vairākums atbalsta atklātas Valsts prezidenta vēlēšanas

Saeima pēdējā sēdē pirms vēlēšanām nolemj – Valsts prezidentu vēlēs atklāti

Saeima ceturtdien, 4.oktobrī, pēdējā sēdē pirms vēlēšanām grozīja Satversmi, nosakot, ka turpmāk parlaments Valsts prezidentu ievēlēs atklātā balsojumā. Diskusijas par iespējamām izmaiņām Valsts prezidenta vēlēšanu procedūrā ilga aptuveni septiņus gadus.

Valsts konstitūcija nosaka, ka Saeima Satversmi var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Grozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.

Ceturtdien sēdē reģistrējās 91 deputāts, par Satversmes grozījumiem balsoja 85, pret bija - 3, neviens neatturējās. 

Grozījumi stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī, un jau nākamo valsts galvu ievēlēs atklātā balsojumā.

Līdz šim Valsts prezidents bija vienīgā amatpersona, kuru Saeima ievēlēja aizklātā balsojumā.

Tiesa, līdz ar Satversmes grozījumiem būs nepieciešami grozījumi arī Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā un Saeimas kārtības rullī. Prezidenta ievēlēšanas likuma grozījumi jau ir iekļauti nākamās Saeimas darba kārtībā.

"Valsts prezidenta ievēlēšanas process kļūs pilnībā caurskatāms, un katram deputātam būs jāpamato sabiedrībai savi balsošanas motīvi," iepriekš sacīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība).

Par šo jautājumu gan Saeima diskutēja gadiem ilgi, ko debatēs saviem kolēģiem atgādināja deputāts Edvards Smiltēns (Latvijas Reģionu apvienība).

"Iesniedzu 2011.gada 24. novembrī grozījumus. Tad 29.martā bija balsojums, un, "Saskaņai" un ZZS balsojot pret, šādus grozījumus tālāk neaizlaida. 2014.gadā arī bija lemšana par šādiem grozījumiem Satversmē. Tika atsaukts paraksts," atgādināja Smiltēns.

Bet šie Satversmes grozījumi, kurus iniciēja opozīcijā esošā Latvijas Reģionu apvienība, tapuši priekšvēlēšanu gaisotnē.

Par to pieņemšanu nobalsoja arī daudzi politiķi, kuri iepriekš ļoti kritiski izteikušies par ierosinājumu Valsts prezidentu ievēlēt atklāti.

Deputāts Ringolds Balodis, kurš pats savulaik radījis Satversmes projektu, kas paredzēja ieviest tautas vēlēta prezidenta institūciju, arvien uzskata, ka ceturtdien pieņemtie konstitūcijas grozījumi ir sasteigti, un sēdē aizrādīja, ka citās valstīs, lai grozītu konstitūciju, nepieciešams ilgāks laiks un lielāks deputātu atbalsts.

"Pēdējā sēdē [pirms vēlēšanām] paranormālā atmosfērā, kad visi domā, kā tagad būs, vai mani ievēlēs, vai neievēlēs, ko es darīšu, kāpēc es te vispār atrodos, - tā nevar pieņemt Satversmes grozījumus!" sacīja Balodis.

Ieceri Valsts prezidentu ievēlēt atklāti par populistisku debatēs nosauca arī bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, kurš vēlēšanās kandidē no Zaļo un Zemnieku savienības.

"Es saprotu, ka šeit neuzvar korekti konstitucionālo tiesību juristi, bet uzvar politiķi, kuri, neizskaidrojot cilvēkiem, ko nozīmēs šis grozījums, ir vienkārši populistiski uzvarējuši," sacīja Kūtris.



KONTEKSTS:

Satversmē noteikto Valsts prezidenta ievēlēšanas modeli un pilnvaru apjomu vairākkārt mēģināja pārskatīt gan pirmās neatkarības laikā, gan pēc neatkarības atjaunošanas, arī gribot noteikt, ka Valsts prezidentu ievēl tauta, nevis Saeima.    

Septembra sākumā Saeimas Juridiskā komisija deputātu kvoruma dēļ nevirzīja uz priekšu Satversmes grozījumus par atklātām prezidenta vēlēšanām, jo uz sēdi bija ieradušies tikai četri no 10 deputātiem. Vēlāk komisija tomēr grozījumus atbalstīja.

Bet Saeimā tika iesniegti arī Satversmes grozījumi par tautas vēlētu prezidentu. Tos sagatavojis deputāts Valdis Kalnozols (ZZS), kurš noliedz, ka nācis klajā ar šādu iniciatīvu, lai nepieļautu grozījumu pieņemšanu par atklātām prezidenta vēlēšanām Saeimā. Latvijas Televīzijas veiktajā politiķu aptaujā pret šo ieceri stingri iebilst vien “Vienotība”.  Pamatlikuma grozījumus, kas paredz, ka prezidents ievēlams vispārējās vēlēšanās, plānots atstāt mantojumā nākamajai Saeimai.   

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti