Šobrīd likumā noteikta lietu iztiesāšana saprātīgos termiņos, bet atsevišķos gadījumu noteikts, ka lietām ir prioritāte, to izskatīšana jānozīmē ātrāk. Likuma izmaiņu priekšlikums paredz, ka prioritāte jāpiešķir lietām, kurās apsūdzētas amatpersonas, kas ieņem atbildīgus amatus.
Zaļo un Zemnieku savienības sabiedrotās partijas „Latvijai un Ventspilij” priekšsēdētājs Aivars Lembergs, kurš ir viena no amatpersonām, kas ir apsūdzēta, bet turpina ieņemt atbildīgu – domes deputāta amatu, uzskata, ka amatpersonām nedrīkst būt priekšrocības tiesu darbā.
Noteikt priekšrocības pēc amata – „tā nekur pasaulē nav”, [..] ”amatpersonām nedrīkst būt priekšrocības kā bērniem vai grūtniecēm, tas nav pareizi”, sacīja Lembergs.
Arī Ģenerālprokuratūra un Tieslietu ministrija uzskata, ka likumā noteiktās priekšrocības uz saprātīga termiņa nodrošināšanu nebūtu jāpapildina ar gadījumiem, kad apsūdzētas ir valsts amatpersonas. Līdzīgi savu atturīgo nostāju pamatoja arī Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, kurš ir arī Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs. Viņš skaidroja, ka priekšlikums arī nepaātrinātu lietas izskatīšanu, jo amatpersonām būtu priekšrocība tikai tad, kad tiesa saņem lietu pirmo reizi un nosaka tās izskatīšanas datumu. Turpmāk, ja lieta tiktu atlikta, tai vairs nebūtu nekādas prioritātes.
Bērziņš arī norādīja, ka šobrīd rajona tiesas lietas izskatīšanu nozīmē jau dažus mēnešus pēc tās saņemšanas, kas ir saprātīgs termiņš.
Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne („Vienotības”), komentējot likuma izskatīšanu Saeimā tikai pēc EP vēlēšanām, noliedza, ka komisija būtu novilcinājusi likumprojekta izskatīšanu.
Viņa uzsvēra, ka projektam saņemti vairāk nekā 40 būtiski priekšlikumi, katrs rūpīgi izvērtēts, jo nevar tiem „pārskriet pāri neiedziļinoties”, līdz ar to sagatavot projektu ātrāk nebija iespējams.
Par atsevišķu koalīcijas partneru vēlmi, lai grozījumi Kriminālprocesa likumā Saeimas darba kārtībā nonāktu vien pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, runāts jau iepriekš. Tas tiek pamatots ar iespēju izvairīties no balsojuma motīvu publiskas skaidrošanas šai politiski jūtīgajā laikā.
Jau ziņots, ka Juridiskā komisija, neraugoties uz opozīcijā esošā „Saskaņas centra” un koalīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības noraidošo nostāju, kā arī Tieslietu ministrijas un Ģenerālprokuratūras iebildumiem, tomēr neatteicās no ieceres par ātrāku valsts amatpersonu krimināllietu iztiesāšanu. Komisija noraidīja Kriminālprocesa likuma grozījumu trešajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus, kas šo Saeimas jau atbalstīto normu atceltu. Tikmēr „zaļzemnieki” jau atklāti protestē pret to, ka likums tiekot rakstīts Ventspils mēra Aivara Lemberga dēļ.
