"Rail Baltica"
"Rail Baltica" ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas šobrīd aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, vairāk nekā 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Projektā tika plānots līdz 2019. gadam pabeigt gatavošanos darbus, lai varētu sākt priekšdarbus dzelzceļa līnijas būvprojektēšani un zemju atsavināšanai, 2020. gadā – būvniecības procesu, bet 2026. gadā jau atklāt savienojumu Tallina-Rīga-Kauņa, bet 2030. gadā – savienojumu ar Varšavu.
"Rail Baltica" dzelzceļa līnijas apstiprinātā trase šķērsos Latvijas teritoriju 263 kilometru garumā un stiepsies cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldības teritoriju.
Komisijas vadītāja Lolita Čigāne ("Kustība "Par""/"Vienotības" frakcija) uzrunā Saeimā ceturtdien, 8. martā, norādīja, ka šis transporta projekts savienos Baltijas valstis ar pārējo Eiropu, kas turklāt notiks ar Eiropas Savienības atbalstu. Šī dzelzceļa līnija, atšķirībā no citām līnijām, savienos Baltiju ar Eiropu, nevis Baltiju ar Austrumeiropu, un kopumā ir viens no transporta prioritātēm Eiropas kopīgajā transporta telpā. Viņa pauda, ka šis aicinājums būs arī rosinājums Igaunijas un Lietuvas parlamentiem atbalstīt "Rail Baltica" projektu.
Pret šo lēmumu gan iestājās deputāte Jūlija Stepaņenko ("Saskaņa"), kura Čigānei pārmeta veidu, kā šis jautājums bija virzīts Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē. Turklāt arī "RB Rail" valdes priekšsēdētājas Baiba Rubesa nav spējusi atbildēt uz Igaunijas un Lietuvas pārmetumiem. Lai arī Rubesas vārds šajā aicinājums nefigurē, tomēr rosinājums netieši ietver arī viņas atbalstīšanu un spiediena izdarīšanu uz abām pārējām Baltijas valstīm.
Vēl piektdien, 2.martā, par „Rail Baltica” īstenošanu Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti iztaujāja Baltijas valstu kopuzņēmuma „RB Rail” valdes priekšsēdētāju Baibu Rubesu, kurai Lietuvas un Igaunijas pārstāvji kopuzņēmumā izteikuši neuzticību. Viņa sacīja, ka šobrīd nesaskaņu pamatā ir Lietuvas izbūvētais dzelzceļa savienojums starp Kauņu un Poliju, kas neatbilst projekta standartiem.
KONTEKSTS:
1.februārī notikušajā "RB Rail" akcionāru sapulcē Igaunijas un Lietuvas akcionāri nobalsoja par neuzticību Rubesai, bet "RB Rail" Latvijas akcionāra "Eiropas Dzelceļa līnijas" (EDzL) vadītājs Andris Linužs balsojumā atturējās. Par šo balsojumu tiks lemts nākamajā "RB Rail" padomes sēdē, kura paredzēta 22.martā.
Pēc akcionāru sapulces Rubesa paziņoja, ka uzņēmuma vadībā saskārusies ar atsevišķu kompānijas padomes locekļu un patieso labuma guvēju pretdarbību "Rail Baltica" projekta pamatnostādnēm.
Lietuvas puse paziņojusi, ka Rubesas izteikumi par akcionāru savstarpējiem konfliktiem ir pilnīgi nepamatoti un var kaitēt projekta stabilitātei un ilgtspējai.
Tikmēr Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sākusi resorisko pārbaudi par Rubesas publiskajiem izteikumiem, ka notikusi iejaukšanās "RB Rail" darbībā.
