Izmaiņas
Krīzes laikā uzņēmumu ziedojumus cīņai ar Covid-19 neapliks ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Proti, uzņēmumu publiska labdarība, kas sniegta kādam citam uzņēmumam (tālāk arī fiziskai personai) vai institūcijai, kas valsts interesēs nodrošina atbalstu noteiktām sociālām grupām ārkārtējās situācijā (neatkarīgi no uzņēmuma peļņas rādītājiem), tiek atzītas par uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksām.
Saskaņā ar izmaiņām sociālie uzņēmumi darbības pārskatu par 2019. gadu drīkst iesniegt Labklājības ministrijā līdz šī gada 31. jūlijam.
Ar grozījumiem noteikts, ka VID atteikumu piešķirt dīkstāves pabalstu var apstrīdēt vienīgi administratīvā akta adresāts – pašnodarbinātā persona vai darba devējs, nevis darbinieks.
Pašvaldību uzņēmumi, kuru apgrozījums Covid-19 krīzē samazinājies vairāk nekā par 50%, uz gadu var saņemt valsts aizdevumus kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai.
Ar likumu lemts dibināt alternatīvo ieguldījumu fondu, kura pārvaldnieks būs attīstības finanšu institūcija “Altum”. Izmaiņas skar arī valsts fondēto pensiju shēmu pārvaldniekus.
Ārkārtējās situācijas laikā auto īpašnieks varēs pārtraukt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) polises darbību, ja auto netiek izmantots.
Covid-19 krīzes laikā publiskas personas mantu bez atlīdzības varēs nodot epidemioloģiskās drošības pasākumos iesaistītajām institūcijām.
Noraida opozīcijas priekšlikumus
Saeimas ārkārtas sēdē, kas notika daļēji attālinātajā režīmā, par papildinājumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai lielākoties debatēja opozīcijas deputāti. Debašu laiks gan tika saīsināts.
Opozīcijas deputāti bija iesnieguši virkni priekšlikumu, kas parlamenta plenārsēdē līdzīgi kā komisijā tika noraidīti.
Tostarp noraidīta iecere noteikt dīkstāves pabalstu minimālo slieksni 300 eiro apmērā, bet griestus pacelt līdz 1000 eiro. Valdība ceturtdien, 23. aprīlī, lēma par minimālo slieksni – 180 eiro.
Tāpat atbalstu neguva priekšlikums dīkstāves pabalstus piešķirt mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam, komercsabiedrību un mikrouzņēmumu valdes loceklim, kā arī tos piešķirt neatkarīgi no pretendenta nodokļu parādiem, uzņēmējiem piemērotajiem sodiem. Deputāti arī neatbalstīja ieceri ļaut uzņēmumiem, kuru darbinieki saņem dīkstāves pabalstu, dalīt darbu starp visiem uzņēmuma darbiniekiem.
Asas diskusijas raisīja iecere uz laiku, kamēr valstī pārtrauktas mācības klātienē, nodrošināt valsts atbalstu ēdināšanai visiem skolēniem līdz 4. klasei. Opozīcijas deputātu priekšlikums atbalstu neguva.
Nav atbalstīta arī iecere nekompensēt reprezentācijas izdevumus valsts amatpersonām.
Atbalstu neguva priekšlikums par obligātām analīzēm uz Covid-19 un obligātu aizsarglīdzekļu lietošanu no ārvalstīm atbraukušajiem.
Saeimas vairākums arī nepiekrita atļaut brīvdabas audiovizuālo pasākumus, apmeklētājiem atrodoties savās automašīnās, tajā skaitā diennakts tumšajā laikā pēc plkst. 22.
KONTEKSTS:
Covid-19 infekcijas izraisītās krīzes laikā Latvijā paredzēti dažādi atbalsta pasākumi, tostarp dīkstāves pabalsti to privāto uzņēmumu darbiniekiem, kam šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu par 20%-30% sarukuši ieņēmumi. Valsts maksā dīkstāves pabalstu 75% apmērā no līdz šim saņemtās algas, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi.
Valdība grasās dīkstāves pabalsta regulējumu pilnveidot un uzlabot, par ko tiks spriests sēdē ceturtdien, 23.aprīlī.
