Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Terases gatavojas atsākt darbu

Panorāma

Panorāma

Saeima nosoda Osmaņu impērijas laikā īstenoto armēņu genocīdu

Saeima nosoda Osmaņu impērijas laikā īstenoto armēņu genocīdu

Saeima ceturtdien, 6. maijā, pieņēma deklarāciju par Osmaņu impērijas laikā īstenotā armēņu genocīda politisku atzīšanu un nosodīšanu. Neizpratni par deklarācijas pieņemšanu pauda vairāki deputāti, uzsverot, ka Armēnija līdz šim nav atzinusi pret latviešiem vērsto genocīdu un notikušo Baltijas valstu okupāciju.

Saeimas deputāti ar 58 balsīm par, 11 balsīm pret un 7 tautas kalpiem atturoties, apstiprināja Ārlietu komisijas sagatavoto deklarāciju par šo jautājumu un attiecīgi vairs neskatīja vairāku deputātu sagatavoto alternatīvo deklarācijas variantu par armēņu genocīdu.

Saeimas pieņemtajā deklarācija parlaments atzīmē,  ka ir svarīgi pieminēt to cilvēku zaudētās dzīvības, kuri gāja bojā Osmaņu impērijas varas iestāžu organizētajā armēņu genocīdā – masu slepkavībās un piespiedu pārvietošanā, kas sākās 1915. gada 24. aprīlī ar armēņu kopienas intelektuāļu un aktīvistu arestu toreizējā Konstantinopolē. 

Saeima uzsver, ka Latvija nosoda visus noziegumus pret cilvēci un apzinās savu pienākumu atzīt un pieminēt šos noziegumus, lai nepieļautu to atkārtošanos.

Saeima apzinās, ka Osmaņu impērijas varas iestāžu darbības rezultātā liels skaits armēņu tautības iedzīvotāju tika piespiedu kārtā deportēti uz citiem impērijas reģioniem, kā rezultātā bada, fiziskas vardarbības un slepkavību dēļ daudzi zaudēja dzīvību.

Tāpat Saeima deklarācijā nosoda pret armēņu tautu vērstos Osmaņu impērijas īstenotos noziegumus, slepkavības un piespiedu pārvietošanu, godina visu armēņu genocīda upuru piemiņu un apliecina cieņu izdzīvojušajiem.

Deklarācijā pausta pārliecība, ka atklātas un brīvas diskusijas par vēsturiskiem jautājumiem ir nesaraujami saistītas ar veselīgu un nobriedušu demokrātiju veidošanos.

Saeima arī aicina starptautisko sabiedrību izvērtēt šos vēsturiskos notikumus un vērst skatu uz nākotni, kuru mēs vēlamies veidot brīvu no vardarbības un neiecietības, – uz tādu nākotni, kur tiek ievērotas cilvēktiesības un ikviens var justies brīvs, neapdraudēts un drošībā.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība) atzina, ka

šādas deklarācijas ir politisks lēmums, bet to mērķis ir nevis kādu tiesāt, bet virzīties uz priekšu, lai šādi notikumi neatkārtotos.

“Ārlietu komisijas virzītā un atbalstītā deklarācijas versija tapusi pēc visu ieinteresēto pušu, diplomātu, vēsturnieku un pētnieku uzklausīšanas, pēc diskusijām, izpētes un pārdomām. Armēņu genocīds gan nekad nebūs de jure līmeņa atzinums – to atbilstoši Vīnes konvencijai vairs nav iespējams iztiesāt. Atzīt vai neatzīt to – ir politiskas izšķiršanās jautājums. Un tas nav vienkāršs jautājums. Genocīds ir smagākais noziegums pret cilvēci, kam nav noilguma. Mēs zinām, kas ir noziegumi pret cilvēci, un ir svarīgi neaizmirst, ka šāda pieredze ir arī citām tautām. Tas nav bartera, savstarpējā izdevīguma vai sīku, mazsvarīgu "politisko punktu" jautājums,” norādīja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols.

Vairāki debatētāji pauda atzinību, ka Saeima beidzot atzīst armēņu genocīdu.

"Ledus ir sakustējies. Un tie, kuru pienākums jau sen bija rīkoties un proaktīvi strādāt pie šādas deklarācijas izstrādes un apstiprināšanas Latvijas parlamentā, beidzot ir pamodušies un noreaģējuši," sacīja Saeimas deputāts Juris Jurašs (Jaunā konservatīvā partija).

Saeimas sadarbības grupas ar Armēnijas parlamentu vadītāja Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!") sacīja: "Es esmu pārliecināta, ka šodien pasaules acis būs pievērstas Latvijai un tās drosmīgajam solim, kas arī ir taisnīgs un pievērš pasaules uzmanību tam, ka vēsturiski noziegumi pret cilvēci tik un tā ir noziegumi, un mums jāgodina upuri un jāatceras, ka ir svarīgi turpmāk nekad nepieļaut kaut ko tamlīdzīgu cilvēces vēsturē."

Pret deklarāciju iestājās vairāki deputāti, kuri uzsvēra, ka šādas deklarācijas rūpīgi jāizvērtē, un jāizstrādā sadarbībā ar vēsturniekiem.

"Mums sev jāatbild, vai, piemēram, pieņemot kādu dokumentu, tas veicina sadarbību ar NATO valsti, vai tieši otrādi – tas veicina sadarbību ar Kremļa vadīto kolektīvās drošības sistēmas valsti?" sacīja Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins (Nacionālā apvienība).

Opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas deputāts Armands Krauze pauda: "Tas ir pretēji Latvijas nacionālajām interesēm, tas ir noziegums, ko mēs šobrīd darām, un mēs neesam kopā ar tām valstīm, kuras aizsargā mūsu gaisa telpu, kuras ir gatavas cīnīties par mums, bet mēs tiešām šobrīd darām nu neapdomīgas lietas."

Līdzīgi izteicās NA Saeimas deputāts Romāns Naudiņš: "Armēnijā drīz pavisam būs vēlēšanas, parlamenta vēlēšanas, ja nemaldos.

Man būtu aicinājums Armēnijas parlamentam, vēl esošajam varbūt – nosodiet un atzīstiet Latvijas okupāciju beidzot, pieņemiet deklarāciju par latviešu genocīdu."

Tikmēr Turcijas Ārlietu ministrija, reaģējot uz Saeimas lēmumu, izplatījusi paziņojumu, kurā pieņemtā deklarācija nosaukta par tukšu mēģinājumu politisku motīvu vārdā pārrakstīt vēsturi. Tā aicināja Latvijas parlamentu atsaukt “kļūdu” un atbalstīt centienus nodibināt miermīlīgu līdzāspastāvēšanu reģionā, īpaši starp turkiem un armēņiem.

KONTEKSTS:

Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Džo Baidena nesenais lēmums atzīt, ka armēņu slaktiņš, ko Pirmā pasaules kara laikā izvērsa Osmaņu impērija, bijis genocīds, izpelnījies plašu starptautiskās sabiedrības uzmanību. Šādu lēmumu ilgi gaidījusi un slavējusi Armēnija un tās plašā diaspora. Turpretim asa reakcija sekojusi no Turcijas, kas arī izsaukusi uz konsultācijām ASV vēstnieku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt