Panorāma

Prezidents min prasības nākamajam premjera amata kandidātam

Panorāma

Panorāma

Noraida I. Znotiņas atkārtotu iecelšanu FID vadībā

Saeima noraida Znotiņas atkārtotu iecelšanu par Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieci

Saeimā, balsojot par Ilzes Znotiņas atkārtotu iecelšanu Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka amatā, balsu šim lēmumam pietrūka.

Znotiņa ir uzvarējusi atlases konkursā uz Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja amatu, kuru viņa ieņem kopš 2018. gada. Arī toreiz, pārspējot pārējos astoņus pretendentus, uzvaru guva Znotiņa.

Pozitīvu vērtējumu iesāktā turpināšanai Znotiņa saņēma arī valdībā.

Taču vēlāk Saeimas kuluāros izskanēja negatīvi viedokļi par viņas veikumu, pārmetot, ka pēdējo četru gadu laikā Latvijas atpalicība no kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas ir palielinājusies tieši daļēji saistībā ar to, kas notiek finanšu sektorā, un Finanšu izlūkošanas dienesta darbu.

Uz to Saeimas debatēs norādīja arī vairāki deputāti, kritizējot vadlīnijas un praksi finanšu darījumu uzraudzībā kā brīžiem pārlieku stingru, birokrātisku un pat absurdu. Atsevišķi Saeimas deputāti pārmeta Znotiņai, viņuprāt, pārlieku stingro finanšu sektora uzraudzību, kas radot šķēršļus uzņēmējiem, piemēram, lai bankās atvērtu kontus.

"Jautājums ir, kā mēs rīkojamies, vai mēs ejam pakaļ tiem, kas šādas blēdības veic. Tā ir viena metode. Un otra metode ir nolemt, ka visi ir blēži. Kā Pinočets, sadzīt visus stadionā un tad lemt, kurš no tiem, kas sadzīti, varbūt nav tik liels blēdis un laižams ārā," izteicās frakcijām nepiederošais deputāts Didzis Šmits.

Savukārt citi parlamentārieši oponēja, uzsverot nepieciešamību nepieļaut noziedzīgi iegūtas naudas atmazgāšanu. Par Znotiņas kandidatūru iestājās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāti, atgādinot, ka Finanšu sektora uzraudzības "kapitālais remonts" ir izdevies un Znotiņa spējusi atjaunot Latvijas reputāciju kā naudas atmazgāšanai nelabvēlīga valsts.

"Mēs visi atceramies, kāda bija situācija 2018. gadā un kādā situācijā atradās Latvija, un kādā situācijā tā atrodas šodien," uzsvēra deputāts Viktors Valainis (ZZS).

Par Znotiņas kandidatūru balsoja 33 deputāti – daļa koalīcijas partiju pārstāvji, kā arī vairāki ZZS deputātu. Pret bija 41 parlamentārietis no "Saskaņas", frakcijas "Neatkarīgie", kā arī daļa "Konservatīvo", Nacionālās apvienības un ZZS deputātu. Vēl četri deputāti balsojumā atturējās, bet trīs nebalsoja.

Nākamā Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja amata kandidāta izraudzīšanās notiks konkursa kārtībā.

Eksperti Saeimas lēmumu vērtē kritiski

Saeimas balsojums pret Ilzes Znotiņas atkārtotu iecelšanu par Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieci ir nožēlojams. Tā Latvijas Radio izteicās sabiedrības par atklātību "Delna" direktore Inese Tauriņa. Saeimas debatēs vairāki deputāti kritizēja finanšu darījumu uzraudzību kā brīžiem pārlieku stingru un pat absurdu.

Tauriņa sacīja, ka deputātu paustie argumenti, kāpēc neapstiprināt Znotiņu, bija bērnišķīgi.

"Delnas" direktore Inese Tauriņa
00:00 / 00:31
Lejuplādēt

Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Santa Purgaile, ko Saeima pirms nedēļas apstiprināja arī par Latvijas Bankas prezidenta vietnieci, Saeimas lēmumu vērtē kā politisku, bet pašu Znotiņu kā profesionāli, kas divarpus gadu laikā sakārtojusi finanšu sistēmu.

Purgailei ir nepatīkami, ka netiek ņemts vērā Znotiņas padarītais darbs, kas bijis ļoti nozīmīgs. "Jā, pagrieziens bija ļoti straujš, un tajā brīdī, iespējams, notika kāds saslīdējiens, un ieslīdējām nedaudz pretējā grāvī. Bet izdarītais noteikti prevalēs pār varbūt kādām nelielām kļūdām, kas ir pieļautas," sacīja Purgaile.

FKTK vadītāja Santa Purgaile
00:00 / 00:44
Lejuplādēt

Arī Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs Saeimas jaunāko lēmumu amatpersonu iecelšanas lietās vērtē kritiski. Viņš pieļāva, ka deputāti mēģina novelt Latvijas ekonomikas problēmas uz Znotiņas pleciem, kas nav godīgi.

"Saeimas vairākumam nav bijusi tik svarīga Znotiņas profesionalitāte, pieredze un paveiktais. Bet ir bijuši kādi citi, pašiem politiķiem vien zināmi kritēriji, kā noteikt un vērtēt. Iespējams, tā ir attiecību kārtošana. Iespējams, tā ir vēlme pirmsvēlēšanu gaisotnē visas Latvijas ekonomikas problēmas novelt uz vienas amatpersonas pleciem. Īsti godīgi, manuprāt, tas nav," sacīja Grafs.

Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs
00:00 / 00:27
Lejuplādēt
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt