Šīsdienas balsojums plaši apspriests arī sociālajos tīklos, un, kamēr vieni to dēvē par vēsturisku uzvaru, otri uzskata – Latvija palaidusi garām iespēju izkāpt no pagātnes ēnas.
Deputātu debates - īsas, bet asas
Par likumprojekta "Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem" nodošanu komisijai balsoja 39 no 100 Saeimas deputātiem, kas nav puse no parlamentāriešu skaits, kas bija nepieciešams, lai likumprojektu nodotu komisijai. Pret balsoja 38 deputāti, bet vēl 14 atturējās.
„Par” balsoja visi opozīcijas deputāti un četri "Vienotības" frakcijā strādājošie partijas „Kustība Par” biedri, savukārt Vējoni neatbalstīja pārējie koalīcijas deputāti.
Par pārmaiņām uzrunā parlamentāriešiem iestājās Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (“No sirds Latvijai”), kurš apgalvoja, ka likumprojektu saliedēs, nevis šķels sabiedrību. “Latvijas sabiedrība ir krietni saliedētāka nekā politiķi, kas pārstāv šo sabiedrību,” teica Kūtris, atsaucoties uz socioloģiskajām aptaujām, kurās esot pausts, ka vairums atbalsta pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem.
Savukārt pret iestājās Saeimas deputāts Edvīns Šnore (VL-TB/LNNK), kurš pauda, ka šis likumprojekts atgādina “politisko korupciju”. Viņš šo likumprojektu saistīja ar Maskavas ietekmi, cīņu ar oligarhiem, un šis likumprojekts ir daļa no tā. Šnore neslēpa, ka paliek iespaids, ka Vējonis ir apsolījis šī likumprojekta pieņemšanu, pretī saņemot “Saskaņas” balsis pārvēlēšanai Valsts prezidenta amatā pēc diviem gadiem.
Pēc Šnores teiktā, bērniem jau šobrīd ir iespējas dabūt Latvijas pilsonību, pat ja vecāki to nevēlas. Tāpēc Vējoņa iniciatīva pilsonību piešķirt automātiski, bez vecāku ziņas, ir noraidāma. Viņš uzsvēra, ka daļa vecāku nemaz nevēlas Latvijas pilsonību saviem bērniem. Tā vietā prezidentam vajadzētu domāt par rindu likvidēšanu bērnudārzos, kur ir bērni latviešu valodā.
Vējonis: Mēs vēl atgriezīsimies pie šī jautājuma
Pēc balsojuma Vējoņa preses padomnieks Jānis Siksnis sacīja, ka prezidents pauž nožēlu par Saeimas lēmumu. Viņš stāsta, ka prezidenta ieskatā sabiedrība bija vairāk gatava pārtraukt bērniem piešķirt nepilsoņa statusu nekā Saeimas deputāti un pie šī jautājuma, visdrīzāk, likumdevējam būs jāatgriežas.
"Prezidents ir pārliecināts, ka Saeima pēc būtības ir tikai atlikusi šī lēmuma pieņemšanu, jo tuvākā vai tālākā nākotnē lēmums par to, ka ir jāizbeidz piešķirt nepilsoņa statuss jaundzimušajiem bērniem, būs jāpieņem.
Tas ir padomju mantojums, kas traucē Latvijai attīstīties un iet uz priekšu kā modernai valstij," pauda Siksnis.
Siksnis atzina, ka šī Saeima savu nostāju ir parādījusi, tāpēc šajā sasaukumā atkārtota prezidenta iniciatīva nav gaidāma, bet, vai Vējonis likumprojektu virzīs nākamajā Saeimā, vēl nav zināms.
Koalīcija: Latvijas pilsonību jau šobrīd var iegūt gana viegli
Valdošajām partijām gan ir cits viedoklis. Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis pēc sēdes sacīja, ka, viņaprāt, jau šobrīd cilvēkiem ir pietiekami viegli iegūt Latvijas pilsonību.
Arī "Vienotības" frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra, ka Latvija izpilda starptautiskās normas pilsonības jautājumos.
Vējoņa priekšlikumam bijušas arī juridiskas problēmas. Āboltiņa gan atzīst, ka pietiekami daudz "Vienotības" cilvēku uzskatot, ka nepilsoņu statuss ir izbeidzams, tādēļ daļa deputātu balsojumā atturējās. Četri partijas „Kustība Par” deputāti, kas joprojām strādā "Vienotības" frakcijā, disciplīnu neievēroja – Lolita Čigāne, Ints Dālderis, Aleksejs Loskutovs un Andrejs Judins Vējoņa iniciatīvu atbalstīja. Āboltiņa to sauc nepatīkamu situāciju.
"Tā ir ļoti liela mānīšanās (..) pret tiem cilvēkiem, kas ievēlēja "Vienotību", mānīšanās pret premjeru, (..) mānīšanās pret nākamajiem "Par" vēlētājiem, jo, kas tad mēs īsti esam?" retoriski vaicāja Āboltiņa. Viņa norādīja, ka tādā gadījumā nav skaidrs, vai šī deputātu četrotne ir kopā ar "Vienotību" vai darbojas "Kustības Par" interesēs.
Tikmēr Judins savu atbalstu pamato ar to, ka neesot normāli mūsdienās piešķirt bijušās Padomju Savienības pilsonību. Runājot par darbu "Vienotības" frakcijā, Judins stāsta, ka kopīgā idejās ir vairāk nekā atšķirīgā, tomēr pret savu pārliecību Judins negrasās balsot. "Es plānoju strādāt frakcijā, jo no tās es esmu ievēlēts. (..) Bet es negrasos pakļauties disciplīnai [ja būs pretenzijas pret kolektīvi pieņemtiem lēmumiem]," sacīja Judins. Piemēram, valsts budžetu, kurā būs iestrādātas "deputātu kvotas", viņš neatbalstīs.
Kā norāda Āboltiņa, "Vienotības" valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens ar „Kustības Par” līderi Danielu Pavļutu šobrīd pārrunājot sadarbības modeli, kā no "Vienotības" ievēlētie deputāti turpinās strādāt "Vienotības" frakcijā.
Politologs: Atsevišķos tematos Nacionālajai apvienībai koalīcijā ir ir veto tiesības
Politologa Ivara Ijaba ieskatā Saeimas balsojums parādījis, ka Nacionālajai apvienībai ir veto tiesības pilsonības, vēstures un sabiedrības integrācijas jautājumos. Šajās jomās “Vienotība” un Zaļo un Zemnieku savienība iet „nacionāļu” pavadā, uzskata Ijabs.
“Es domāju, ka liela daļa vēlētāju to vienkārši redzēs un novērtēs, kāda ir bijusi “Vienotības” deputātu nostāja, ko ir darījuši tā sauktie „zaļie”. Katrā ziņā prezidents ir panācis to, ka politiķi pozicionējas šajā jautājumā, un es domāju, ka tas tagad noteikti ir vēlētāju pusē izdarīt no tā kaut kādus secinājumus,” sacīja Ijabs.
Vējoņa iniciatīvas noraidīšanu Saeimā Ijabs neuzskata par kaut ko ārkārtēju. Viņš uzsver, ka Latvija ir parlamentāra republika, kurā prezidents ir tikai viens no spēlētājiem ar tiesībām iesniegt likumprojektus.
Cik ilgi Latvijā dzimušie bērni paliek nepilsoņu statusā?
Jau ziņots, ka prezidents Vējonis iesniedzis Saeimā likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”. Tas darīts, lai gan Nacionālā apvienība nolēmusi izmantot koalīcijas līgumā paredzētās veto tiesības, iebilstot pret šādu iecerei, un valdošā koalīcija neatbalstīs automātisku Latvijas pilsonības piešķiršanu Latvijas nepilsoņu bērniem.
Likumprojekts paredz atzīt pēc 2018.gada 1.jūnija dzimušos bērnus, kuriem saskaņā ar likumu “Par to bijušajās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” būtu tiesības uz nepilsoņa statusu, par Latvijas pilsoņiem, ja vien bērna vecāki nav vienojušies par citas valsts pilsonības piešķiršanu un bērns nav citas valsts pilsonis. Šobrīd vecāki – nepilsoņi un bezvalstnieki - pēc bērna dzimšanas var izvēlēties, vai bērns būs Latvijas pilsonis vai nepilsonis.
Kopš 2013.gada Latvijas nepilsoņu bērni tiek reģistrēti Latvijas pilsonībā tādā gadījumā, ja kāds no vecākiem, reģistrējot bērna piedzimšanu Dzimtsarakstu nodaļā, paudis attiecīgu vēlmi. 2016.gadā kā nepilsoņi tika reģistrēti 52 jaundzimušie, kas ir trīs reizes mazāk nekā pirms trijiem gadiem.
