Saeima noraida opozīcijas prasīto Pavļuta demisiju

“Par” neuzticības izteikšanu veselības ministram balsoja 37 deputāti, bet “pret” bija 53 parlamentārieši, no balsojuma atturējās viens deputāts. 

“Stājoties veselības ministra amatā, es jutos kā stājoties karā. Šis karš vēl nav uzvarēts. Šajos apstākļos mani kolēģi veselības aprūpē ir darījuši visu iespējamo, lai vakcinētu maksimāli daudz cilvēkus. Veselības nozare dara visu iespējamo. Veselības nozarē strādājošo darbs turpina novērst krīzi jau 12 mēnešus. (..)

 

 

 

 

 

 

Esmu krīzes ministrs, un mans galvenais uzdevums ir līdz pavasarim apturēt pandēmiju un atgriezt dzīvi normālā ikdienā,” uzrunā Saeimā sacīja Pavļuts.

Daļa deputātu garajās debatēs par veselības ministra demisiju norādīja, ka atbildība par Covid-19 krīzi valstī un veselības nozarē jāuzņemas arī valdības vadītājam. Parlamentārietis Ēriks Pucens (“Republika”) sacīja: “Ja mediķu organizācijas prasa savas nozares ministra demisiju, tad es arī nesaprotu valdības vadītāja rīcību. Es uzskatu, ka premjers ir līdzatbildīgs.”

Savukārt opozīcijas deputāts Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) pauda: “Jautājums – vai tā ir tikai Pavļuta atbildība? Manuprāt, nē. Tā ir arī Ministru prezidenta atbildība. (..) Eksperti jau jūnijā informēja un brīdināja valdību par to, kādas sekas būs rudenī. (..) Mani ļoti aizkaitina tas, ka valdības vadītājs un ministrs, un viņu partijas rāda ar pirkstiem viena uz otru. Manuprāt, visa valdība kopumā pieļāvusi milzīgu kļūdu šajā rudenī.”

Tikmēr daļa politiķu veselības ministru aizstāvēja, norādot, ka Covid-19 krīzes sekas ir lielā mērā saistītas ar gadiem ilgām Latvijas veselības aprūpes sistēmas problēmām. Ministra kolēģes no “Attīstībai/Par!” Vita Anda Tērauda un Inese Voika uzsvēra, ka Pavļuts stājies amatā ļoti sarežģītā laikā un ielaistās problēmas neesot viņa vaina, tādēļ ministram būtu jāsaglabā amats.

KONTEKSTS:

Pavļuta demisiju pagājušajā nedēļā pieprasīja Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) un citas mediķu organizācijas. Neprofesionāla pieeja Covid-19 radītās krīzes risināšanā, nepārtraukti  pārpratumi, konfliktsituācijas radoša komunikācija, pat Latvijas veselības aprūpes sistēmas graušana un iepriekš plānotā mediķu mobilizācijas izsludināšana – tādus pārmetumus mediķu organizācijas publiskajos paziņojumos veltīja veselības ministram Pavļutam. 

Pēc ārpusfrakciju deputāta Māra Mičerevska iniciatīvas Saeimā tika iesniegts Pavļuta demisijas pieprasījumus, kuru atbalstījusi opozīcijā esošā "Saskaņa" un Zaļo un Zemnieku savienība. 

Pēc LĀB izplatītā demisijas pieprasījuma Pavļuts mikroblogošanas vietnē "Twitter" ierakstīja, ka par šo negaidīto ziņu esot sarūgtināts. Savu sarūgtinājumu ministrs neslēpa arī nedēļas gaitā, kad publicitātes pasākumos viņam par to tika uzdoti jautājumi.

Ministra pārstāvētā apvienība “Attīstībai/Par!” iebilda pret sava ministra demisiju, norādot, ka Pavļuts esot darījis visu, lai cīnītos ar Covid-19 pandēmiju Latvijā, tāpēc viņa sodīšana politisku motīvu dēļ nebūtu godīga. Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” vēstīja arī, ka “Attīstībai/Par!” pārstāvji pauž aizdomas par premjera Krišjāņa Kariņa vadītās “Jaunās Vienotības” politiķu dalību veselības nozares uzkūdīšanā pret Pavļutu. “De facto” gan zināms, ka “Attīstībai/Par!” iekšienē tika vērtēts arī scenārijs Pavļutam demisionēt pašam, tomēr to neatbalsta apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Juris Pūce.

Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") lēma Pavļutam dot iespēju turpināt darbu. Šādu lēmumu premjers pieņēma pēc tikšanās ar mediķu organizācijām, pašu ministru un koalīcijas partneriem.

Kariņš norādīja, ka Pavļutam jāstrādā trīs pamatvirzienos: vakcinācijas pret Covid-19 aptveres palielināšanā, nepieciešamā gultu skaita un personāla nodrošināšanā slimnīcās, un tas jārisina kopā ar nozari. Tāpat laikus jāizstrādā regulējums "zaļajam" režīmam pēc 15. novembra, kad tiks atcelts "lokdauns". Proti, kas būs jāievēro cilvēkiem ar Covid-19 sertifikātiem un kas personām bez attiecīgā sertifikāta.