Ar klusuma brīdi sāktajā sēdē deputāti bez plašām debatēm pieņēma vairākus lēmumus, kas saistīti ar Zolitūdes traģēdiju. Saeima pārdalīja budžetu, piešķirot līdzekļus atbalsta pasākumiem traģēdijā cietušajiem un tās seku novēršanā iesaistītajiem, kā arī apstiprināja kompensācijas bojāgājušo tuviniekiem.
Saeima grozīja arī Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, paredzot vienreizēju prēmiju izmaksu amatpersonām, kuras piedalījās traģēdijas seku novēršanā. Prēmiju apmēru noteiks valdība, līdz ar to tās būs lielākas par likumā līdz šim atļautajām.
Parlaments arī nolēma, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliks summas, piemēram, bēru pabalstus, ziedojumus un kompensācijas, kas saistībā ar Zolitūdes traģēdiju izmaksātas cietušajiem un bojāgājušo tuviniekiem.
Tomēr daudz asākas diskusijas raisījās uzreiz pēc kārtējās sēdes sasauktajā Saeimas ārkārtas sēdē, ko bija pieprasījuši 34 opozīcijas deputāti. Pirmais darba kārtības jautājums bija likumprojekts par Zolitūdes traģēdijā cietušo un glābšanas darbos iesaistīto sociālo aizsardzību, kurā bija plānots bojāgājušo piederīgajiem izmaksāt vienreizēju pabalstu 50 tūkstošu latu apmērā.
Par ieceri aicināja balsot „Saskaņas centra" pārstāvis Andrejs Elksniņš: „Vēlos atgādināt, ka tiešām atbilstošas, taisnīgas un judikatūrā atreferētās tiesu praksē kompensācijas cietušajiem būs tas līdzeklis, kādēļ cilvēki neturpinās ciest dēļ nesamērojām, neskaidrām un ilglaicīgām tiesvedībām pret Latvijas valsti, kuras, acīmredzot, šo notikumu rezultātā sekos."
Tikmēr „Vienotības" deputāte Lolita Čigāne priekšlikumu sauca par populismu: „Frakcijas vārdā es gribētu visus aicināt atturēties no politiskā populisma un nemēģināt valsts līmeņa traģēdiju pārvērst par instrumentu savu politisko spalvu spodrināšanai. [..] «Vienotības» frakcijas vārdā aicinu neatbalstīt šo likumprojektu, jo, diemžēl, tas ir pielīdzināms politiskam populismam." Šo likumprojektu Saeima noraidīja, par balsojot vien opozīcijai.
Taču labāk opozīcijai veicās ar tās rosinātajiem grozījumiem Būvniecības likumā, kas paredz 2009.gadā likvidētās Valsts būvinspekcijas atjaunošanu. „Aicinu apzināties mūsu atbildību, ka tikai mēs varam izmainīt šo sistēmu un izveidot to tādu, lai tā nepieļautu šādas traģēdijas iespējamību turpmāk. Tāpēc aicinu atbalstīt šo iniciatīvu un sākt strādāt pie Būvniecības likuma grozījumiem nekavējoties. Esošajā situācijā gaidīt, kad to sāks darīt mūsu vietā demisionējusī valdība, būtu nožēlojami. Un tas apliecinātu, ka Saeima pati nav spējīga izpiņķerēties laukā no tai uzmestā komerciālo interešu lobiju tīkla," stāsta Ivars Zariņš (SC).
Lai gan nosaukdama jūlijā pieņemtos Būvniecības likuma grozījumus par kroplīgiem, arī pret šo ieceri kritiska bija Ilma Čepāne (Vienotība): „Uzskatu un ar pilnu pārliecību varu teikt, ka šis likumprojekts ir domāts, lai novērstu uzmanību no Rīgas domes amatpersonu noziedzīgas bezdarbības, par ko krimināllikumā paredzēta atbildība. Šodien spēkā esošais Būvniecības likums, vispārīgie būvnoteikumi, MK noteikumi, kas nosaka pašvaldību būvinspekciju statusu, un vēl citi normatīvie akti paredz, ka pašreizējā situācijā par šīm lietām jāatbild un jākontrolē būvniecība pilsētā konkrētai pašvaldībai."
Tomēr šos argumentus vērā neņēma un „par" nobalsoja 54 deputāti no "Saskaņas centra", Zaļo un Zemnieku savienības, Nacionālā apvienības, kā arī Inga Bite no Reformu partijas un Dāvis Stalts. Grozījumi tika nodoti komisijām, un nākamnedēļ Saeima tos skatīs pirmajā lasījumā.
