LELB likuma grozījumi paredzēja papildināt likumu ar preambulu par LELB darbības nepārtrauktību Latvijā. Preambula noteiktu, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības laikā 16. gadsimtā, darbu sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies arī okupācijas laikā. Tāpat ar likumprojektu bija iecerēts regulēt baznīcas un valsts attiecības, kā arī noteikt vairākas citas izmaiņas.
Deputāti un uzaicinātie institūciju pārstāvji sēdē uzsvēra likumprojektā esošās pretrunas un aicināja pārdomāt citus iespējamos risinājumus situācijas uzlabošanai, piemēram, jauna likumprojekta izstrādi.
Vienlaikus deputāti vienojās, ka turpinās darbu pie Reliģisko organizāciju likuma grozījumiem. Grozījumi paredzēti, lai izpildītu šī gada aprīļa Satversmes tiesas spriedumu, kas par neatbilstošām Satversmei atzina vairākas Reliģisko organizāciju likuma normas, tostarp atsevišķus ierobežojumus jaunu reliģisku savienību veidošanai Latvijā.
Satversmes tiesas spriedums pēc būtības maina līdz šim pastāvējušo kārtību valsts un reliģisko organizāciju attiecībās, izbeidzot līdz šim likumā noteiktās atšķirības attiecībā uz draudžu reģistrāciju, juridiskās personas statusa iegūšanu un organizāciju tiesību un pilnvaru apjomu, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori.
Kopumā 13. Saeima var lemt par 145 likumprojektu pārņemšanu, kuru izskatīšana nav pabeigta iepriekšējā Saeimas sasaukumā.
KONTEKSTS:
Saeimā šogad nonāca grozījumi LELB likumā. Pret to iebilda Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBāL), kas arī sevi uzskata par pirmskara baznīcas mantinieci. Grozījumi Saeimā nonāca līdz komisijas atbalstam tos vērtēt parlamentā pirmajā lasījumā. Pirms virzīšanas uz pirmo lasījumu partijas vienojās apspriest tos darba grupā, lai grozījumu tapšanā būtu konsultācijas ar LELBāL.
