"Partiju šķirotavas" atbildes par Pašvaldību referendumu
Jautājums: Pašvaldības iedzīvotājiem ir jābūt iespējai svarīgus jautājumus (piemēram, par zaļo teritoriju apbūvēšanu, par pašvaldības stratēģiju, par pašvaldības domes atlaišanu) izlemt pašvaldības līmeņa referendumā.
"Latvijas Krievu savienība" - Pilnībā piekrītu
Jaunā konservatīvā partija - Daļēji nepiekrītu
Rīcības partija - Pilnībā piekrītu
Nacionālā apvienība - Daļēji nepiekrītu
"Progresīvie" - Pilnībā piekrītu
LSDSP/KDS/GKL - Pilnībā piekrītu
"No sirds Latvijai" - Pilnībā piekrītu
"Saskaņa" - Daļēji piekrītu
"Attīstībai/Par!" - Pilnībā piekrītu
Latvijas Reģionu apvienība - Daļēji piekrītu
"Jaunā VIENOTĪBA" - Pilnībā piekrītu
"Par Alternatīvu" - Pilnībā piekrītu
"KPV LV" - Pilnībā piekrītu
Zaļo un Zemnieku savienība - Daļēji piekrītu
5.septembrī - savā otrajā sēdē kopš vasaras pārtraukuma - Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti ir labā noskaņojumā. Dienaskārtības otrais punkts bija „Dažādi jautājumi”. Deputāti lēma, kurus likumus skatīs pirms un kurus - pēc vēlēšanām.
Latvijas Radio iegūtajā iepriekš minētās sēdes audioierakstā priekšsēdētāja biedrs Juris Šulcs ("Vienotība") atgādina par pašvaldību referendumu likumprojektu, bet komisijas priekšsēdētāju Sergeju Dolgopolovu ("Saskaņa") padara bažīgu Saeimas vēlēšanu tuvums. Viņš ierosina jautājumu atlikt, jo pēc 6.oktobra ažiotāža būs beigusies. Dolgopolovam piebalso arī pārējie deputāti.
"Mēs nevaram demokrātiju taisīt demokrātijas dēļ. Bet tas jau cits viedoklis,"
ierakstā saka Līga Kozlovska (Zaļo un Zemnieku savienība).
Likumprojekta izskatīšanas atlikšanu uz laiku pēc vēlēšanām Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga sauc par apzinātu gājienu, lai kavētu pašvaldību referendumu ieviešanu kā tādu.
"Jā, jo viņi pavērs garas diskusijas, kas nozīmēs, ka vecais Saeimas sasaukums, visticamāk, nepaspēs viņu pieņemt.
Mūsu priekšlikums - šobrīd būtu svarīgi pieņemt likumu, kāds viņš ir. Pēc tam tad var vēlreiz vērt vaļā un mainīt, ko VARAM ieteikuši," rosina Zonberga.
Aprīļa beigās ministrija nosūtīja komisijai vēstuli, kurā apšaubīja likumprojekta lietderību, bet jūlija beigās piedāvāja būtiskus grozījumus - ieviest konsultatīvos referendumus, kurā iedzīvotāju viedokli domes pieņems zināšanai. Bet saistošs varētu būt vienīgi lemjošais referendums par domes atlaišanu.
"Mēs uzskatām, ka referendumi ir nepieciešami. Jautājums, par kādiem jautājumiem var lemt. Ja ir runa par neuzticības izteikšanas balsojumu domei, tas būtu normāls jautājums," saka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība).
Pret jebkādiem lemjošajiem referendumiem savukārt iestājās Lielo pilsētu asociācija. Risināt domstarpības vēlēšanu priekšvakarā politiķi nevēlas, saka Nellija Kleinberga (Latvijas Reģionu apvienība).
"Kad būs norimušas vēlēšanu kaislības, kad visi atgriezīsies pie galda, mani kolēģi būs pie labas gribas pieņemt šo likumu," uzsver Kleinberga.
To, ka patiesa atbalsta likumprojektam Saeimas komisijā nav, saka Juris Šulcs:
"Ja mēs neskatām šo likumprojektu Saeimā trešajā lasījumā, faktiski likumprojekta vairs nav, un jāsāk viss no nulles.
Viņš ir pārņemts no iepriekšējās Saeimas, un divreiz pārņemt likumprojektu nevar. Tas ir patiesais mērķis - novilkt procesu tiktāl, ka likumprojekts izbeidzas."
Pēc Latvijas Radio un portāla LSM.lv projekta "Partiju šķirotava" aptaujas datiem, neviens no Saeimā pārstāvētiem politiskiem spēkiem neizteica kategorisku noraidījumu idejai ļaut iedzīvotājiem lemt par svarīgiem jautājumiem pašvaldības līmeņa referendumā. Lielākoties, tomēr atbalsts ir daļējs.
KONTEKSTS:
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija aprīļa beigās atbalstīja ieceri virzīt izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimā Vietējo pašvaldību referendumu likumprojektu, kas paredz noteikt pašvaldību referendumu ierosināšanas un norises kārtību. Un Dolgopolovs intervijā Latvijas Radio stāstīja, ka Gerharda priekšlikumi torpedējuši likumprojektu.
Patlaban pēc pašvaldības iedzīvotāju, domes vai tās priekšsēdētāja iniciatīvas konsultatīvos nolūkos var organizēt publisku apspriešanu par pašvaldības administratīvās teritorijas robežu grozīšanu, kā arī par pašvaldības attīstības programmu un teritorijas plānojumu.
Vietējo pašvaldību referendumu likumprojekts parlamentā nonāca 2013.gadā, arī iepriekšējā sasaukumā tas netika izskatīts līdz galam.
