Iekļaut likumprojektu Saeimas darba kārtībā un nodot to Budžeta komisijai rosināja deputāti no “Attīstībai/Par!”, “Jaunās Vienotības” un "KPV LV" frakcijām. Taču Saeima to noraidīja. Tas gan nenozīmē, ka likumprojekts ir noraidīts –
parlamentam par tā nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijās būs jālemj nākamajā plenārsēdē.
Līdz tam "Attīstībai/Par!" plāno uzrunāt deputātus par atbalstu likumprojektam.
Likumprojektā par ebreju kopienas bijušo īpašumu restitūciju minētā summa no valsts pamatbudžeta ir 40 miljoni eiro. Šī summa tiktu izmaksāta pa daļām 10 gadu laikā no 2021. gada līdz 2030. gadam.
KONTEKSTS:
Jau 13 gadus ebreju īpašumu restitūcijas jautājums bez īpašas virzības ticis diskutēts Saeimā. Tā dēļ demisionējuši ministri un drebinātas valdošās koalīcijas.
2006. gadā Aigara Kalvīša valdībā tapa likumprojekts par vēl citu nekustamo īpašumu atdošanu un 32 miljonu latu kompensācijas izmaksu. Taču 8. Saeima toreiz to noraidīja bez kādām debatēm.
2008. gadā Ivara Godmaņa valdība mēģināja atgriezties pie šī jautājuma, bet, sākoties krīzei un mainoties valdībai, šis jautājums palika pusratā.
2012. gada vasarā toreizējais premjers Valdis Dombrovskis aicināja tieslietu ministru Gaidi Bērziņu veidot līdzīgu darba grupu. Ministrs iebilda, ka denacionalizācijas process Latvijā ir beidzies, bet, premjera spiedienam turpinoties, atkāpās no amata.
Par ebreju īpašumu restitūciju, viesojoties Latvijā, vairākkārt atgādinājuši arī ASV īpašie sūtņi holokausta jautājumos Duglass Deividsons un Nikolass Dīns, kā arī citas ASV un Izraēlas amatpersonas.
Lai kaut uz brīdi pieklusinātu šo jautājumu, 2016. gadā Saeima pieņēma vairākus likumus, ar kuriem Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei tika nodoti pieci nekustamie īpašumi.
Tagad tam sadūšojušies pieķerties arī 13. Saeimas politiķi. Taču jau sākotnēji bija skaidrs, ka šim priekšlikumam nebūs vienota koalīcijas atbalsta.
