Latvijā parlamenta balsojumos „atturēšanās” faktiski ietekmē iznākumu tāpat kā balsojums „pret”, bet koalīcijas deputāti uzskatīja, ka katram deputātam pašam būtu jālemj, kad un kā izmantot „atturēšanās” iespēju, nevis to aizliegt.
“Ir viegli ieraudzīt sabiedrības acīs skabargu, bet, dārgais parlament, ieraugiet savās acīs baļķi’,” ar šādiem vārdiem Latvijas Reģionu apvienības frakcijas vadītājs Mārtiņš Bondars Saeimas sēdē aicināja atbalstīt priekšlikumu.
Viņš uzskaitīja vairākus piemērus, kad tieši atturēšanās balsojumos, nevis skaidrs „par” vai „pret”, izšķīris svarīgus lēmumus. Viens no tiem – balsojums par atklātām prezidenta vēlēšanām.
“Par atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām nobalsoja 43 deputāti, 28 pret, savukārt 21 atturējās, un 21 atturībnieka dēļ Latvijas Republikas Saeima prezidentu vēl aizklāti,” atgādināja Bondars.
Bondara un viņa partijas biedru priekšlikumu Saeima gan pārliecinoši noraidīja. Pret to balsoja visi koalīcijas deputāti.
Nacionālās apvienības deputāts Ilmārs Latkovskis sēdē norādīja, ka pats balsojumos neizmanto iespēju atturēties, un šāds balsojums, viņaprāt, ir taisnošanās, tomēr tas nenozīmē, ka to vajadzētu aizliegt.
“Es nelietoju pats un aicinu nelietot arī jūs, bet ne aizliegt ar likumu. Rādiet piemēru ar savu pozitīvo rīcību,” aicināja Latkovskis.
Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis norādīja, ka bieži Saeimā deputāti balso par sensitīviem jautājumiem, kuros tie nevar konkrēti nobalsot ar par vai pret, vai arī vajadzīga papildu informācija.
Uz jautājumu, kādēļ tādos gadījumos neizvēlēties balsojumos nepiedalīties, Brigmanis norādīja, ka “katra deputāta izvēle ir tāda, kā viņš tajā brīdī to uzskata”.
“Es esmu balsojis par, es esmu balsojis pret, un es esmu arī atturējies. Un es tā balsošu arī uz priekšu. Tad, kad es tiekos ar konkrēto vēlētāju aci pret aci vai mediju telpā, es vienmēr savu viedokli paskaidroju, kāpēc es par kādu konkrēto jautājumu esmu tā darījis,” sacīja Brigmanis.
“Vienotības” priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns tikmēr atgādināja, ka šobrīd pie Saeimas kārtības ruļļa grozījumiem strādā darba grupa un jautājums par atturēšanos balsojumos būtu vispirms jāskata tur. Smiltēns pats uzskata, ka šāda iespēja Saeimā ir jāsaglabā.
“Galvenais ir nevis tas, kā pieņem konkrētos lēmumus, bet, manuprāt, galvenais Saeimā un valdībā – ko pieņem sabiedrības labā,” uzsvēra Smiltēns.
Tomēr diskusija par atturēšanos balsojumos parlamentā vēl varētu atsākties, jo portālā manabalss.lv ir savākti vairāk nekā vajadzīgie 10 000 paraksti iniciatīvai „Likvidēsim iespēju Saeimas deputātiem balsojumos atturēties”.
