Latvijas Radio raidījumā „Krustpunktā” trešdien, 8.jūnijā, par šo jautājumu diskutēja Saeimas deputāti Andrejs Judins („Vienotība”) un Edvīns Šnore (Nacionālā apvienība).
Judins, kurš kopā ar citu Saeimas deputāti Lolitu Čigāni ierosināja likuma grozījumus, norādīja, ja cilvēks ir piederīgs Latvijas kultūrai, tad „viņam ir jādod iespēja, atvainojiet, asimilēties”. „Latvijas tauta ir valsts nācija. Kāpēc cilvēkiem, kas jūtas kā latvieši, liegt šādu iespēju?” retoriski jautāja Judins.
Viņš uzsvēra, ka iespēja pasē ierakstīt vārdu „latvietis” ir emocionāls jautājums. „Ja cilvēks ir integrēts latviskā vidē un apliecina, ka esmu pēc būtības latvietis, tad mēs nedrīkstam to ignorēt. (..) Ja kāds cilvēks ir nolēmis – es esmu krievs – viņam tas ir nozīmīgs solis. (..) Ja mēs runājam par integrāciju, tad kāpēc mums liegt viņam iespēju integrēties vēl vairāk,” norādīja Judins.
„Latvietība ir atvērta. Tas nenozīmē, ka ir jāatsakās no izcelšanās [etniskās piederības] pieejas,” viņš piebilda.
Judins arī atzīmēja, ka diez vai daudz nelatviešu izlems Latvijas pilsoņa pasē ierakstīt vārdu „latvietis”.
Savukārt Judina oponents Edvīns Šnore norādīja, ka latvietība ir viena no lietām, kas ir iedzimtas un tāpēc nav maināmas. Šur tur Eiropā ir valstis ar koloniālu pagātni, kurās pastāv „atvērtās tautības” princips. Tomēr vienlaikus ir valstis un tautas, kas ir skaitliski mazas, un tur šāds princips nav piemērojams.
Viņš arī bilda, ka Latvijas pilsonību ir ieguvuši cilvēki, kas latviešu valodu zina vāji. Iespēja savu tautību norādīt kā „latvietis” varētu izmantot cilvēki, kas latviešu valodu nezina. Turklāt, viņaprāt, latvieši nevienu nediskriminē tautības dēļ – cik ebreju un citu tautību cilvēku nav bijuši nozīmīgi Latvijas vēsturē un sabiedrībā, retoriski jautāja Šnore.
Ziņu aģentūras LETA arhīvs liecina, ka priekšlikumu dot tiesības cittautiešiem-Latvijas pilsoņiem pie zināmiem nosacījumiem mainīt savu tautības ierakstu pret ierakstu "latvietis" Saeima vērtēja pirms vairāk nekā trim gadiem, taču toreiz likumprojekts noraidīts.
Saskaņā ar pašreizējo kārtību persona, kura ir Latvijas pilsonis, nepilsonis vai kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss, ir tiesīga vienu reizi mainīt tautības ierakstu pret savu tiešo augšupējo radinieku tautību divu paaudžu robežās, ja tā sasniegusi 15 gadu vecumu un var pierādīt savu radniecību ar minētajām personām.
